Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Kāds ir "Pērkons" bez Jura Kulakova? Pārdomās dalās Ieva Akurātere

Akuratere un Kulakovs par patriotismu, tautas gara spēku un mīlestību

Kopš Jura Kulakova aiziešanas pagājis pusotrs gads — kā dzīvo un skan "Pērkons" bez sava sirds un dzinējspēka, izdevumam "Ieva" pastāstījusi grupas dalībniece Ieva Akurātere.

Izdzirdot jautājumu par to, kāds ir "Pērkons" bez Jura, Ieva atbild:

Bez Jura? Ja man būtu jāiet uz skatuves ar domu, ka dziedāšu "Pērkonā" bez Jura, es iziet nevarētu.

Tā ir citāda sajūta. Izcils komponists, kurš sarakstījis ārkārtīgi skaistu mūziku, kuru daudzi sauc par ģeniālu, izvēlējies pārcelties citā dimensijā. Visu to, ko sarakstīja, viņš mums ir atstājis. Juris aizmiga savā gultā, un blakus viņam bija notis. Es to uztveru kā zīmi, ka viņš vēlējās, lai tā mūzika skanētu. Un tā skan.

Ir dažas dziesmas... Dziesmā "Kāzas" ir tādas īpašas iespēlēs, kur mēs ar Juri vienmēr saskatījāmies, un "Gandrīz tautasdziesmā" es ar trejdeksni pievirpuļoju klāt, viņš paklanījās, un es pacēlu savu cepuri - to es uz skatuves vienmēr atceros un reizēm tajā brīdī nāk tāds asaru vilnis. Bet tad tas pāriet, un es dziedu tālāk.

Tā nav, ka Jura ar mums nav. Viņš ir, tikai citādā veidā.

Pāris dienu pēc bērēm es sajutu, ka Juris pie manis atnācis debesu zīmju veidā. Ejot gar jūru, redzēju virs meža milzīgu mākoni taureņa formā, pār kuru bija varavīksne. Varavīksnes taurenis. Bija skaidrs, ka tas ir sveiciens no Jura."

Grupas "Pērkons" ikona Kulakovs mūžībā devās 65 gadu vecumā 2024. gada 11. februārī.

Lita Millere/LETA

Lita Millere/LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas