Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem
aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24
gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

No 2013. līdz 2021.gadam noslīkuši 89 bērni vecumā līdz 19
gadiem, lielākā daļa no tiem - 15 līdz 19 gadus veci pusaudži un bērni līdz
četru gadu vecumam. Dati liecina, ka visbiežāk bērni slīkst atklātās
ūdenstilpēs - no 2013. līdz 2021.gadam dīķī noslīkuši 23 bērni, upē - 19 bērni,
bet jūrā - astoņi bērni. Jaunāki bērni noslīkst gan ārtelpu, gan iekštelpu
baseinos vai nenorobežotās piemāju ūdenstilpēs.

Tāpat statistikas dati liecina, ka 2020.gadā 61 cilvēks
guvis traumas, atpūšoties pie ūdens vai atrodoties ūdenī. Visvairāk traumu
ieguvušas personas 35-39 gadu un 15-24 gadu vecumgrupās, visbiežāk - vīrieši.

SPKC skaidro, ka, ierīkojot peldvietu, ir jāapzinās visi
ārējie riski, kuri var rasties un radīt apdraudējumu peldvietas apmeklētājiem.
Dažādi riski ir peldvietās, kuras ierīkotas piekrastes ūdeņos un peldvietās,
kuras ierīkotas iekšējos ūdeņos, proti, ezeros, upēs un dīķos. Katrā no
ūdenstilpēm ir savi ārējie riski. Piemēram, ezeros un dīķos tie ir dūņu slāņa
veidošanās, ūdens augu izplatīšanās, ūdenslīmeņa svārstības, atkritumu, koku
zaru nonākšana ūdenī. Ierīkojot peldvietu dīķī, būtu jāparūpējas par to, lai tā
nebūtu pieejama maziem bērniem vai bērniem, kuri neprot peldēt. Īpaši tādos
gadījumos, kad ūdenstilpne atrodas tuvu apdzīvotām vietām.

Upēs galvenais apdraudējums ir straumes stiprums. Straumes
var radīt tādus riskus kā peldētāju un priekšmetu pārvietošana. Tāpat pie
apdraudējuma var minēt ūdens līmeņa svārstības, proti, pieaugot ūdens līmenim,
pamatā vienmēr pieaug arī straumes stiprums. Ierīkojot peldvietu upē, ir jāņem
vērā, ka tuvāk upes vidum pamatā vienmēr straumes stiprums būs lielāks. Upēs ir
arī apgrūtināti glābšanas darbi.

Savukārt, ierīkojot peldvietu jūrā, jāņem vērā, ka
viļņošanās ietekmē var mainīties sēkļu konfigurācija. Tas nozīmē, ka starp
sēkļiem var veidoties dziļas bedres. Peldsezonas laikā, vairākkārtīgi mainoties
gultnei, piekrastes ūdeņos nepārtraukti ir jāveic boju stāvokļa monitorēšana -
jāpārbauda, vai tās atrodas atbilstošā dziļumā un nepieciešamības gadījumā
bojas jāpārvieto. Tas pats attiecās arī uz citām peldvietām, kur ir aktuālas
ūdens līmeņa izmaiņas.

SPKC norāda, ka peldvietas ūdens daļai jābūt ar lēzenu
kritumu, lai nodrošinātu pakāpenisku ienākšanu ūdenī kā pieaugušajiem, tā arī
bērniem. Turklāt peldvietas dziļumam ir jābūt tādam, lai varētu ierīkot bērnu
sektoru, proti, izlikt bērnu bojas līdz 70cm dziļumam.

Peldvietas izmēriem ir jābūt tādiem, lai tajā varētu atrasties
un peldēt optimāls cilvēku skaits. Ierīkojot nepietiekami plašu peldvietu, kurā
nepietiek vieta visiem peldēt gribētājiem, var izprovocēt peldēšanu ārpus
peldvietas, kur tas vairs nav droši. Peldvietas izmēriem jābūt tādiem, lai
cilvēki patstāvīgi varētu atgriezties krastā.

Savukārt gultnei jābūt cietai, bez dūņām un atbrīvotai no
zemūdens priekšmetiem, piemēram, zariem, akmeņiem, stikliem, dažādām
konstrukcijām.

SPKC atzīmē, ka būtu vēlams, lai lielāko dienas daļu
peldvietas sauszemes un ūdens daļas tiktu apsauļotas. Tajā pašā laikā, jābūt
iespējai patverties ēnā. Tāpat vēlams, lai katrā peldvietā būtu glābējs. Ja
peldvietā ir paredzēts glābšanas dienests, tad skatu torni vai glābšanas
staciju jānovieto tā, lai saules stari pēc iespējas neatrastos pretī postenim.
Tas ir nepieciešams, lai, veicot ūdens daļas novērošanu, glābēji netiktu
žilbināti ar saules stariem, lai peldvieta būtu pārredzama.

Vienlaikus SPKC aicina neveidot laipas peldvietas ūdens un
sauszemes daļā. Koka konstrukcijas ūdens ietekmē ātri bojājas - koks sāk pūt,
no koka atslāņojas naglas un skrūves. Minētās būves rada papildus risku
traumēties un provocē lēkšanu ūdenī. Vēlams atturēties no koka laipu izveides
arī sauszemes daļā. Pārvietojoties pa to basām kājām, bieži tiek gūtas traumas,
proti, ierautas skabargas, nobrāztas ķermeņa daļas.

Безопасность детей

 здоровье детей

Slīkšana

Дети

Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati....

Katrs devītais noslīkušais Latvijā ir bērns vai jaunietis

LETA

Похожие новости

Загружаем...