Ķekavas novada pašvaldības azartspēļu aizlieguma apturēšana atbilst normatīvajam regulējumam, šodien, pasludinot spriedumu, informēja Satversmes tiesa (ST). 

Līdz ar to Ķekavas novada dome zaudējusi tiesvedībā, kurā bija mēģināts apstrīdēt bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) izdoto aktu par pašvaldības saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbības apturēšanu.Lieta tika ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar Pleša apstrīdēto aktu tika apturēta 2021.gada 8.septembra saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbība. Bijušais ministrs apstrīdētajā aktā norādīja, ka noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.2021.gada novembra sākumā novadā stājas spēkā saistošie noteikumi, kas paredz turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu.Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmantoja ar 2021.gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.Ķekavas novada dome 2021.gada 8.septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.ST secināja, ka likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piektās daļas otrais teikums neierobežoja ministra tiesības īstenot pašvaldību darbības tiesiskuma kontroli pēc savas iniciatīvas. Ja ministrs secina, ka pašvaldības domes izdotie saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts, vai to atsevišķa daļa ir prettiesiski, attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas atzinums vai cits dokuments nav obligāts priekšnoteikums tam, lai ministrs lemtu par to darbības apturēšanu.ST norādīja, ka Azartspēļu likuma 41.panta otrās daļas 11.punktā un 42.panta desmitajā daļā nav konkretizēts, kādam jābūt to saistošo noteikumu izdošanas pamatam, kuros pašvaldība ir tiesīga noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumu, turklāt no šīm tiesību normām neizriet, ka tie varētu būt tikai tādi saistošie noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Papildus tam likumdevējs Azartspēļu likuma 41.panta otrās daļas 11.punktā un 42.panta desmitajā daļā nav norādījis, ka saistošo noteikumu izdošanas pamats būtu diferencējams pēc tā, vai pašvaldība azartspēļu aizliegumu nosaka vietās vai teritorijās.Tā kā pašvaldības tiesības ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību savā teritorijā, nosakot attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā, bija atzītas vēl pirms 2021.gada 15.aprīļa likuma "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" spēkā stāšanās, ar kuru Azartspēļu un izložu likums papildināts citstarp ar 41.panta otrās daļas 11.punktu un 42.panta desmito daļu, ST secināja, ka likumdevējs ar minētajiem grozījumiem ir vēlējies paplašināt pašvaldības kompetenci azartspēļu organizēšanas vietu izplatības ierobežošanā tās administratīvajā teritorijā.Līdz ar to ST secināja, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu arī saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 13.punktu, Azartspēļu likuma 41.panta otrās daļas 11.punktu un 42.panta desmito daļu.ST secināja, ka Azartspēļu likuma 41.panta otrās daļas 11.punkts un 42.panta desmitā daļa piešķir pašvaldībai pilnvarojumu noteikt konkrētas vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. ST norādīja, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz šāda veida vietu un teritoriju, turklāt šāds ierobežojums var tikt noteikts ikvienā pašvaldības vietā vai teritorijā, izņemot tās vietas, kurās saskaņā ar Azartspēļu likumā noteikto pašvaldības atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai nav nepieciešama.ST norādīja, ka pašvaldībai, saistošajos noteikumos nosakot vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, nav nepieciešams vēlreiz izvērtēt un norādīt to, ka azartspēļu organizēšana ir aizliegta tajās vietās, kurās komercdarbības veikšanu kā atļauto izmantošanas veidu nenosaka tās teritorijas plānojums. Savukārt attiecībā uz tām teritorijām, kurās teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums nosaka komercdarbības veikšanu, tostarp azartspēļu organizēšanu, kā atļauto izmantošanas veidu, pašvaldībai, ja tā nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, ir jāveic individuāls izvērtējums par katru no šīm vietām un teritorijām. Tai ir pienācīgi jāpamato, kāpēc katrā no tām azartspēļu organizēšana būtu aizliedzama, ņemot vērā dažādus apstākļus, tostarp attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.Tiesa secināja, ka Ķekavas novada dome nav rīkojusies atbilstoši Azartspēļu likuma 41.panta otrās daļas 11.punktā un 42.panta desmitajā daļā noteiktajam pilnvarojumam, jo tā, pieņemot saistošos noteikumus, nav individuāli vērtējusi savā administratīvajā teritorijā ietilpstošas konkrētas vietas un teritorijas un pienācīgi pamatojusi, kāpēc katrā no tām azartspēļu organizēšana ir aizliedzama.Tādējādi ST secināja, ka saistošie noteikumi ir prettiesiski un ministrs, apturot to darbību, ir ievērojis likuma "Par pašvaldībām" 49.panta pirmo daļu.Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Spēļu zāle

Актуально

Ķekavas novada pašvaldības azartspēļu aizlieguma apturēšana atbilst normatīvajam regulējumam, šodien, pasludinot spriedumu, informēja Satversmes tiesa (ST). Līdz ar to Ķekavas novada dome zaudējusi tiesvedībā, kurā bija mēģināts apstrīdēt bijušā vides...

Ķekavas novada dome zaudē ST lietā par mēģinājumu pašvaldībā ierobežot azartspēļu īstenošanu

LETA

Похожие новости

Загружаем...