Pēdējos mēnešos Latvijā regulāri tiek ziņots par sastapšanos
ar lāčiem. Zoologs Vilnis Skuja norāda, ka tā nav tikai šķietamība - lāču
populācija patiešām pieaug, un līdz ar to palielinās arī iespēja cilvēkiem
sastapt meža lielāko plēsēju. Apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar
zoologu skaidro, kāpēc lāči tik bieži nonāk cilvēku redzeslokā un kā pareizi
rīkoties, ja sastapšanās notikusi mežā vai dzīvnieks ieklīdis privātīpašumā.

<h2>Kāpēc lāčus redzam biežāk?</h2>

"Mums nav pamata neticēt zinātniekiem - lāču skaits
patiešām ir pieaudzis. Vienlaikus jāņem vērā, ka šodien gandrīz katram kabatā
ir telefons ar kameru, ir automātiskās meža kameras un informācija sociālajos
medijos izplatās ļoti ātri. Tāpēc arī šķiet, ka lāču ir vēl vairāk nekā
agrāk," stāsta zoologs Vilnis Skuja.

Eksperts skaidro, ka lielākā daļa cilvēku sastop jaunos
lāčus, kuri vēl meklē savu teritoriju dzīvošanai. Lācēni kopā ar māti pavada
aptuveni divus gadus, savukārt vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem tie aktīvi
klejo, līdz atrod vietu, kur apmesties un sākt patstāvīgu dzīvi.

"Pieaugušajiem lāčiem, kas sasnieguši apmēram desmit
gadu vecumu, teritorijas jau ir izveidojušās, un viņi pārvietojas salīdzinoši
nelielā apgabalā. Savukārt jaunie lāči ir daudz ziņkārīgāki - viņi meklē savu
vietu, pēta apkārtni un tieši tāpēc biežāk nonāk cilvēku tuvumā," stāsta
zoologs.

Lielākā iespēja sastapt lāci joprojām ir Ziemeļvidzemē pie
Igaunijas robežas, kā arī citviet Vidzemē un Sēlijā, tomēr atsevišķi novērojumi
arvien biežāk reģistrēti arī citos Latvijas reģionos.

<h2>Lācis nav agresīvs, taču ir ļoti spēcīgs</h2>

Lai arī brūnais lācis vairumā gadījumu izvairās no cilvēka,
tas ir lielākais sauszemes plēsējs Latvijā. Pieaudzis tēviņš var svērt vairāk
nekā 250 kilogramus, bet īsās distancēs attīstīt ātrumu līdz pat 50 kilometriem
stundā. Tāpēc mēģinājums no lāča aizbēgt nebūs efektīvs.

Zoologs atgādina, ka arī šķietami neliels lācēns var radīt
maldinošu priekšstatu. "Otrā gada lācēns jau ir liela suņa augumā un sver
gandrīz tikpat, cik pieaudzis cilvēks. Turklāt lācis ir ārkārtīgi spēcīgs
dzīvnieks - pat salīdzinoši viegls ķepas vēziens cilvēkam var radīt ļoti smagas
traumas," uzsver Skuja.

"Vēl viena bieži pārprasta lāču uzvedības pazīme ir
brīdis, kad lācis pieceļas pakaļkājās. Lai gan skats ir biedējošs, tas parasti
nenozīmē gatavošanos uzbrukumam, bet gan to, ka dzīvnieks vienkārši cenšas
labāk saskatīt un izvērtēt apkārt notiekošo situāciju."

<h2>Kā rīkoties, sastopot lāci?</h2>

"Ja lācis jūs vēl nav pamanījis, vislabāk ir palikt uz
vietas un ļaut viņam aiziet, jo lielākajā daļā gadījumu lācis cilvēku uztver kā
potenciālu apdraudējumu un izvēlas pats doties prom. Savukārt, ja viņš tuvojas,
nevajag skriet, bet gan jāatkāpjas lēnām, neuzgriežot dzīvniekam muguru. No
lāča aizbēgt nav iespējams, bet vairumā gadījumu viņš pats zaudēs interesi un
dosies prom," iesaka Skuja.

"Ja cilvēks labi prot kāpt kokā, atsevišķās situācijās
var mēģināt glābties arī šādā veidā, jo pieaugušiem lāčiem kokos kāpt nepatīk.
Tomēr jāatceras, ka jauni lāči un lācēni kokos rāpjas ļoti veikli, tāpēc
vienmēr jāizvērtē, ar kāda vecuma dzīvnieku ir darīšana."

Īpaša piesardzība nepieciešama, ja tuvumā redzami lācēni -
tas nozīmē, ka netālu var atrasties arī lāču mamma. Tāpat nevajadzētu tuvoties
vietām, kur redzamas nomedīta dzīvnieka atliekas vai pulcējas kraukļi un citi
putni, jo tur var atrasties lācis, kas tajā brīdī barojas un cilvēka tuvošanos
var uztvert kā apdraudējumu savai barībai.

Ja mežā dodaties kopā ar citiem cilvēkiem, eksperts iesaka
turēties vienkopus. Lielāka cilvēku grupa lācim šķiet biedējošāka, savukārt
mierīga savstarpēja sarunāšanās un citi cilvēka klātbūtni signalizējoši trokšņi
palīdz dzīvniekam laikus pamanīt cilvēkus un izvairīties no negaidītas
sastapšanās. Ja lācis tomēr izrāda interesi un nāk klāt, cilvēkiem jāsastājas
cieši kopā un, ja iespējams, jāizpleš jakas vai cits apģērbs uz izstieptām
rokām, lai vizuāli izskatītos lielāki. Šāds mainīgs siluets lāci var samulsināt
un atturēt no tuvināšanās.

Arī dodoties mežā vienatnē, ieteicams ik pa laikam likt par
sevi manīt - pasist plaukstas, parunāt, pasvilpot vai, piemēram, pagrabināt
atslēgas, uzsist pa spaini vai piekārtu zvaniņu, ja tāds ir līdzi. Tas ļaus
lācim laikus pamanīt cilvēka klātbūtni, brīdinās dzīvnieku, neradot sajūtu, ka
cilvēks cenšas viņam nemanot pietuvoties un apdraudēt - tātad atturēs lāci no
tuvošanās.

<h2>Ko darīt, ja lācis ieklīst īpašumā?</h2>

Lāči pie mājām visbiežāk nonāk barības meklējumos. Tos var
piesaistīt komposta kaudzes, bišu dravas, dzīvnieku barība vai citi viegli
pieejami pārtikas avoti.

"Ja lācis pie īpašuma atgriežas vairākas reizes īsā
laika periodā, par to noteikti jāziņo Valsts meža dienestam, Dabas aizsardzības
pārvaldei vai savai pašvaldībai. Sākumā viņu var mēģināt atbaidīt ar skaļām
metāliskām skaņām, taču, ja dzīvnieks turpina tuvoties, pašiem riskēt
nevajadzētu un labāk palikt iekštelpās," norāda zoologs.

Pēc eksperta teiktā, lāčiem īpaši nepatīk asas un nedabiskas
skaņas, tāpēc dzīvnieka atbaidīšanai var izmantot metāla priekšmetus vai skaļu
svilpi. Savukārt šāvienu trokšņi un uguns lāčus parasti neatbaida, jo savvaļā
tie regulāri sastopas ar pērkona negaisiem, mežu ugunsgrēkiem un citiem
līdzīgiem trokšņiem. Atsevišķās situācijās efektīvi var būt arī īpaši lāču
atbaidīšanas līdzekļi, kas izsmidzina nevis piparu gāzi, bet lipīgu gēla
strūklu. Zoologs gan uzsver, ka jāizvēlas Eiropas brūnajiem lāčiem piemēroti
līdzekļi, jo ne visi citos reģionos pieejamie atbaidīšanas līdzekļi būs
piemēroti Latvijas apstākļiem.

"Vēl būtiski ir atcerēties, ka nekādā gadījumā nedrīkst
piebarot savvaļas dzīvniekus. Ja lāči regulāri sastop cilvēka smaržu vietās,
kur pieejama barība, tie ar laiku cilvēku sāk asociēt ar ēdienu, kļūst drošāki
un biežāk ieklīst apdzīvotu vietu tuvumā. Tāpēc ir svarīgi nepieļaut, ka
pārtikas atliekas vai citi barības avoti tiem kļūst viegli pieejami,"
uzsver Vilnis Skuja.

<h2>Sadzīvot, nevis baidīties</h2>

"Lāču kļūst vairāk, un tas nozīmē, ka mums kā
sabiedrībai jāmācās sadzīvot ar šo savvaļas dzīvnieku. Svarīgākais ir saprast,
ka lielākajā daļā gadījumu lācis pats nevēlas sastapt cilvēku - konflikti
visbiežāk rodas nejauši vai situācijās, kad dzīvnieks jūtas apdraudēts. Tāpēc
labākā aizsardzība ir zināšanas par lāču uzvedību un mierīga, pārdomāta
rīcība," norāda ERGO ceļojumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas produktu
vadītāja Vita Zukule.

Zukule turpina: "Lai gan ERGO klientu praksē līdz šim
nav bijuši gadījumi, kad būtu pieteikts negadījums pēc sastapšanās ar lāci,
neparedzētas situācijas dabā pilnībā izslēgt nevar. Nelaimes gadījumu
apdrošināšana var sniegt finansiālu atbalstu, ja gūtas traumas, savukārt
nekustamā īpašuma, tostarp iedzīves apdrošināšana, var palīdzēt segt zaudējumus
arī gadījumos, ja savvaļas dzīvnieks, meklējot barību, sabojā pagalmā esošo
mantu vai palīgēku."

Dzīvnieki

Drošība

Lāči

Животные

Pēdējos mēnešos Latvijā regulāri tiek ziņots par sastapšanos ar lāčiem. Zoologs Vilnis Skuja norāda, ka tā nav tikai šķietamība - lāču populācija patiešām pieaug, un līdz ar to palielinās arī...

Ko darīt, ja lācis ienāk mājas pagalmā un citi noderīgi padomi lāča satikšanas gadījumā

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...