Sintija Rūze netic Guntim, ka viņiem nav iespējams izbrīvēt laiku vienam priekš otra

Mēs dzīvojam laikā, kur
attiecības ir kļuvušas par vienu no vissarežģītākajiem dzīves projektiem.
Sociālie tīkli, sabiedrības normas un "Instagram laime" liek mums sasniegt
to, kā tieši vajag būt. Zināt, tiekties, bet nespēt to izdarīt. Raudoši,
nepaklausīgi bērni, celulīts, milzīgo rožu pušķu neesamība, sirreāli ceļojumu
vietā brauciens uz laukiem, kas nesakrīt ar redzēto. Šī plaisa starp ideālo un
realitāti ir gana auglīga augsne tukšiem solījumiem gan pašam sev, gan
partnerim. Un tas audzē attiecību iekšējo spriedzi, emocionālo atsvešinātību un
mūžīgo neapmierinātību. Visbiežāk mēs paši esam pie tā vainīgi, bet nespējam
uzņemties atbildību par šo ciklu. Kāpēc tas tā notiek, un ko mēs varam darīt,
lai izkļūtu no tukšo solījumu lamatām?

Kāpēc tas tā notiek?

Skrējiens pēc sociālo normu
izpildes ir viens no būtiskākajiem iemesliem. Sabiedrība mums diktē: jauna
ziemas kolekcija – Tev jābūt aktuālam. Jauna filma – Tu neesi vēl redzējis? Kur
jūs šoziem brauksiet slēpot? Un Tev vīrs ikdienā neko nedāvina? Izskats, mašīna, pat bērni – viss
instagramīgs, veiksmīgs, perfekts, mašīna šāda, tāda un dzīšanās pēc kaut
kādiem ideāliem. <blockquote>Vai tiešām laiks, miers, uzmanība un apmierinātība ir kļuvusi
par greznību? Kad pēdējo reizi esi juties mierīgs un apmierināts? Tā patiesi un
no sirds? </blockquote>Vai tiešām sociālā spiedienmašīna "kā vajadzētu būt pareizi” nosaka
visu šodien? Ja nu tomēr tas viss neatbilst Tavām īstajām vēlmēm? Vai Tu to
apzinies? Vai nav tā, ka ikdienā šis spiediens arī rada disonansi un tukšos
solījumus? Bet – kas īsti ir pareizi man? Un cik elastīgs esmu pret savām
patiesajām vajadzībām un iegribām?

No vienas puses pareizība
tiek kultivēta kā mūsdienu modernā versija – no soctīklu domu līderu padomiem
līdz vispārinātām psiholoģiskām frāzēm - mīli sevi, strādā pie
attiecībām un no otras – galējības ar dažādām praksēm, kur tiek dzīvots pēc
2000 gadus vecām,vienīgajām pareizajām normām vai saslēgšanās ar ārpasaules
būtnēm, padomu lūgšanu tām. Vai tiešām attiecību praktizēšana arī ir
kļuvusi kā trends vai kā must-have pierādījums savai izaugsmei
sociālajos tīklos? Vai tiešām tas ir tik
ļoti nepieciešams, ka nespējam uz to paskatīties pat ar vieglu ironijas devu?
Vai tiešām attiecību praktizēšanai nepieciešami retrīti? Izaicinājumi? Došanās
uz ašramiem Indijā? Vai jānoiet Santjago un tad viss sakārtosies? Solījums – vot,
tad, kad es noiešu, sasniegšu, nomeditēšu vai Merkurs nebūs retrogrāds, tad točna…
tad viss būs.

Kāpēc mēs solām un nepildām?

Dažkārt, solījumi attiecībās
ir kā aizsardzības mehānisms, un dažkārt tie tiek doti, lai izvairītos no
konflikta. Tie dod sajūtu, ka es taču cenšos, pat ja patiesībā tam nav
un nebūs seguma. Tā ir pašuzlabošanas ilūzija – cilvēks grib būt labs
partneris, bet kopumā neredz ne jēgu, ne vēlmi, ne arī iespēju kaut ko mainīt. Dažkārt
nespēja uzņemties atbildību vai, pareizāk sakot, atbildības nogrūšana, kas
izpaužas kā “es patiesi vēlos, bet nesanāk, jo...” Tas no vienas puses
it kā rada vainas sajūtu, bet no otras attaisnojumu - ja vien būtu vai
nebūtu… tad noteikti man viss sanāktu. Mēdz būt, ka solījumi tiek izteikti
ar pilnu apņemšanos, pēc labākās sirdsapziņas, bet kā daudzas lietas attiecībās
izrādās – mēs nemākam! Es nemāku pildīt solījumus. Es nezinu kā to izdarīt. Ideja
un vēlme ir, bet trūkst konkrētu soļu, strūktūras, lai realizētu. Un arī šeit
neizdošanās ir garantēta, jo, ja arī partneris ir tikpat nemākulīgs, nebūs atbalsta,
būs tikai vilšanās, pārmetumi, motorzāģis, bet rezultāta nebūs. Solīji
un kā vienmēr - nepildīji! <blockquote>Tukšie solījumi atstāj būtiskas sekas
partnerattiecībās. </blockquote>Uzticības zudums. Neveiksmes atkārtojas, partneris jūtas
pievilts, un otra puse – bezvērtīgā lūzera sajūta. Apātija, kad pāris
sāk izvairīties no nākotnes plānošanas, jo netic, ka varētu būt citādi.

Frāzes kā “darīsim kopā mājas
darbus”, “strādāsim kopā pie attiecībām”, “es arī uzņemšos atbildību” un “nevainosim
viens otru, izrunāsim un risināsim kopā”, izklausās pēc nobriedušu un
vienlīdzīgu partneru solījumiem, taču realitātē tie bieži kļūst par
ideoloģiskiem lozungiem bez seguma. Šādi sadarbības solījumi paredz, ka abi
partneri būs līdzvērtīgi atbildīgi par attiecību kvalitāti, negaidīs, ka
viens tikai mainīs vai labos, bet otrs noskatīsies un sēdēs cepurē. Bieži
vien praksē šie solījumi cieš neveiksmi, jo nav skaidri definēts, ko nozīmē atbildība
- attiecībās, krīzēs un emociju
izvirduma laikā. Viens partneris bieži grib un dara, kamēr otrs tikai piekrīt
vārdos, turklāt solījumi ir pārāk vispārīgi – bez konkrēta rīcības plāna,
termiņiem vai ieradumu maiņas. Gaidas, cerības un vilšanās. Un tam seko
pārmetumi. Un viss aiziet pa vecam.

<blockquote>Pētījumu kontekstā tiek
uzsvērts, ka atbildība attiecībās ir viens no būtiskākajiem elementiem, kas
veido dinamiku starp partneriem, kas ietver skaidrību par savu rīcību,
pienākumu izpildi un aktīvu ieguldījumu attiecību labklājībā. </blockquote>Tikai vai
partneri ar šo atbildību saprot vienu un to pašu? Jebkura apņemšanās ir
efektīva tikai tad, ja tā izpaužas konkrētā rīcībā, nevis vārdos, savukārt
Arriaga un Agnew (2001) pētījumā apraksta, ka svarīga ir kopīga šķēršļu pārvarēšanas pieeja – kā viens
no stabilu attiecību indikatoriem. Lai vispār solījumi kļūtu par patiesu
attiecību resursu, tiem jābūt sadalītiem konkrētās vienošanās daļās (piemēram,
katru nedēļu izrunājam, kas izdevās/neizdevās), jāiekļauj regulāra
atgriezeniskā saite (reizi mēnesī vērtējam, kā mums klājas kā pārim) un
atklātība pret pārkāpumiem (ja kāds neizpilda – runājam bez vainošanas).

Ko ar šo visu iesākt? 

Pirmkārt, svarīgi ir atzīt
problēmu bez kauna un vainas sajūtas. Mēs visi esam piedzīvojuši brīžus, kad
apsolām vairāk, nekā spējam izpildīt, taču tā nav jāuztver kā sakāve. Normalizējam.
Tā ir iespēja sākt godīgu sarunu – vispirms ar sevi. Nevis “esmu slikts
partneris”, bet: “esmu cilvēks, kurš mācās būt labāks”. Svarīgi būtu sākt ar
maziem, bet konkrētiem soļiem – nevis solīt uzreiz būt klātesošam vai mīlošam
24/7, bet, piemēram, katru vakaru 10 minūtes uzklausīt partneri bez telefona,
vai reizi nedēļā kopā doties divatā pastaigā. Šādi mikroieradumi veido pamatu
reālām pārmaiņām.

Labs solis ir arī izveidot
solījumu “vienošanos” – jā, arī attiecībās ir vajadzīgs līgums jeb vienošanās!
Pārrunāt, pierakstīt, vienoties par termiņiem un atbildību. Tas ne tikai
sakārto gaidas, bet arī palīdz saprast – vai mēs abi šobrīd ejam vienā
virzienā. Tikpat svarīga ir elastīgas domāšanas attīstīšana – spēja pieņemt, ka
ne visu var izpildīt perfekti, un spēja pielāgoties, ka dzīve ievieš
korekcijas. Kā raksta Skorderuds: “viena no visnepieciešamākajām īpašībām
mūsdienās ir elastība”.

<blockquote>Attiecības ir jāapgūst, tāpat
kā jebkura cita dzīves prasme – nevis tikai tad, kad viss brūk un jūk, bet ikdienā
- regulāri un apzināti. </blockquote>Attiecību mācīšanās jebkurā vecumā nav vājuma pazīme,
bet brieduma izpausme. Palīgā var nākt arī zinātnē balstīti rīki – piemēram,
SMART princips solījumu formulēšanai, Power of Accountability loma,
Gottman institūta idejas par mazajiem uzmanības žestiem vai citas metodes, kas
palīdz atpazīt šķēršļus un izprast savas automātiskās reakcijas. Visam pāri
atbildība attiecībās nav tikai par pienākumu izpildi. Tā ir izvēle radīt vidi,
kur abi partneri var justies droši, mīlēti un augt kopā plecu pie pleca.

Un noslēgumā – attiecības nav statuss,
bet prasme, ikdienas prakse. Tāpat kā romantika, tā ir atgūstama un
praktizējama. Līdz ar to, katrs patiesi izpildīts, kaut neliels solījums ir
vērtīgāks par desmit skaistiem vārdiem. Sāc ar vienu vienkāršu lietu jau šodien.
Varbūt tieši šajā brīdī arī Tavas
attiecības var sākt mainīties.





Lasi arī!<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/kas-liecina-par-to-ka-esi-nonacis-toksiskas-attiecibas-skaidro-gimene-burka-attiecibu-eksperts-kristaps-ozolins/48586">Kas liecina par to, ka esi nonācis toksiskās attiecībās? Skaidro “Ģimene burkā” attiecību eksperts Kristaps Ozoliņš</a>

Attiecības

Radīts 1188

Мысли

Mēs dzīvojam laikā, kur attiecības ir kļuvušas par vienu no vissarežģītākajiem dzīves projektiem. Sociālie tīkli, sabiedrības normas un "Instagram laime" liek mums sasniegt to, kā tieši vajag būt. Zināt, tiekties,...

Ko nodara tukšie solījumi partnerattiecībās? Skaidro "Ģimene burkā" attiecību treneris Kristaps Ozoliņš

Kristaps Ozoliņš, attiecību treneris

Похожие новости

Загружаем...