<p></p><p>Sāpes, tirpšana, izmainīta
jušana, vājums, nespēks  rokās un/vai
kājās - tā nav norma, bet gan potenciāls signāls par iespējamiem nervu, muskuļu
vai mugurkaula saknīšu darbības traucējumiem. Mūsdienu neiroloģijā šo
traucējumu diagnostikai izmanto elektromiogrāfijas metodi, kas ietver
neirogrāfiju un miogrāfiju, kas tagad pieejamas arī medicīnas klīnikā <a target="_blank"  href="https://premiummedical.lv/">Premium Medical</a>.
</p>

<p>Kas ir šie
izmeklējumi, kādos gadījumos tos ieteicams veikt un kāda ir procedūras norise,
skaidrojam kopā ar klīnikas neirologu un arodslimību ārstu ar specializāciju
elektromiogrāfijas metodē Ojāru Rubenu.  </p>

<h2>Kas ir neirogrāfija, elektromiogrāfija?</h2>

<p><a target="_blank"  href="https://premiummedical.lv/lv/diagnostika/neirologiskie-izmeklejumi/neirografija-un-elektromiografija/">Elektromiogrāfija</a>
(EMG) un <a target="_blank"  href="https://premiummedical.lv/lv/diagnostika/neirologiskie-izmeklejumi/neirografija-un-elektromiografija/">Neirogrāfija</a> (NG)  ir specializēti neirofizioloģiski izmeklējumi,
kas sniedz detalizētu informāciju par nervu impulsu pārvadi un muskuļu darbību.
Neirogrāfijas galvenais mērķis ir noteikt, cik ātri un spēcīgi nervs vada
impulsus, lai novērtētu nervu reakcijas laiku un noskaidrotu, vai nervs
darbojas optimāli. Savukārt elektromiogrāfijas mērķis ir novērtēt muskuļu
elektrisko aktivitāti un to, cik pareizi nervi “iedarbina” muskuļus un kādā
stāvoklī atrodas pats muskulis. Šīs metodes tiek izmantotas, lai noskaidrotu
dažādu neiroloģisku sūdzību cēloni un palīdz precīzi noteikt, vai problēma
saistīta ar perifērajiem nerviem, muskuļiem, mugurkaula saknītēm vai
nervu–muskuļu savienojumu.</p>

<h2>Kas atklājas izmeklējumos un kas paliek neredzams?</h2>

<p>Elektromiogrāfiju un neirogrāfiju izmanto, lai
diagnosticētu vai izslēgtu dažādus traucējumus, piemēram:</p>

<p></p><ul><li>karpālā kanāla, elkoņa kanāla
sindromu (n. medianus, n. ulnaris);</li><li>citus perifēro nervu bojājumus,
tostarp polineiropātijas, nervu traumatiskus bojājumus;</li><li>muskuļu slimības, piemēram,
muskuļu distrofijas, iekaisīgas miopātijas (polimiozītu u.c.);</li><li>nervu–muskuļu slimības;</li><li>nervu saknīšu bojājumus, piemēram,
kakla vai jostas daļas radikulopātijas;</li><li>motoneironu slimības, piemēram,
amiotrofo laterālo sklerozi (ALS) un poliomielītu.</li></ul><p></p>











<p>Tomēr šie izmeklējumi
nepasaka, kā nervi un muskuļi izskatās un neatklāj izmaiņas centrālajā nervu
sistēmā, piemēram, smadzeņu vai muguras smadzeņu audzējus, išēmiju vai
multiplās sklerozes bojājumus. Piemēram, ja pacients izjūt sāpes, vājumu vai tirpšanu
rokā, kājā, neirogrāfija var parādīt nerva darbības traucējumu, bet nevar
pateikt, vai šo traucējumu izraisa mugurkaula diska nospiedums vai kāda cita
struktūru izmaiņa. Līdzīgi, elektromiogrāfija
var atklāt muskuļa bojājumu, bet nepasaka, vai tas ir saistīts ar audzēju,
iekaisumu vai iedzimtu muskuļu slimību. Tāpēc ārsti bieži šos izmeklējumus
kombinē ar magnētisko rezonansi vai ultrasonogrāfiju, lai iegūtu pilnīgu
priekšstatu par problēmas cēloni un precīzi noteiktu ārstēšanu.</p>

<h2><a target="_blank" ></a>Ko tieši mēra neirogrāfijas, elektromiogrāfijas
izmeklējumi?</h2>

<p><a target="_blank"  href="https://premiummedical.lv/lv/diagnostika/neirologiskie-izmeklejumi/neirografija-un-elektromiografija/">Neirogrāfija</a>
pārbauda nervu spēju vadīt elektriskos impulsus,  proti, cik ātri signāls pārvietojas no nerva
uz muskuļiem vai atpakaļ. Izmeklēšanas laikā nervi tiek stimulēti ar nelielu
elektrisko impulsu, un to atbildes reakcija tiek reģistrēta ar virsmas
elektrodiem. Tas palīdz noskaidrot ir vai nav nerva/nervu pinuma bojājums.</p>

<p>Savukārt <a target="_blank"  href="https://premiummedical.lv/lv/diagnostika/neirologiskie-izmeklejumi/neirografija-un-elektromiografija/">elektromiogrāfija</a>
vērtē muskuļu elektrisko aktivitāti, muskulī ievadot ļoti plānu adatas
elektrodu, kas ļauj novērot, kā muskulis reaģē gan miera stāvoklī, gan
sasprindzinājumā. Tas palīdz saprast, vai muskuļa vājums vai sāpes ir saistītas
ar nervu darbības traucējumiem, pašu muskuļu problēmām vai nervu un muskuļu
savienojuma traucējumiem.  Šie mērījumi
palīdz ārstam atšķirt nervu, muskuļu vai nervu–muskuļu savienojuma bojājumus,
un ļauj plānot turpmāku ārstēšanu, piemēram, fizioterapiju vai nozīmēt citas
nepieciešamās medicīniskās procedūras. Izmeklējuma ilgums parasti ir aptuveni
20-40 minūtes, un atkarīgs no izmeklējamo zonu apjoma. Slēdziens par veikto
izmeklējumu tiek izsniegts uzreiz.</p>

<h2>Vai neirogrāfijas, elektromiogrāfijas izmeklējumi ir sāpīgi?<b></b></h2>

<p>Atbilde uz šo
jautājumu ir subjektīva. Neirogrāfija rada īslaicīgu elektriska impulsa sajūtu,
kas var būt nepatīkama, bet parasti to pacienti labi panes. Bet veicot
elektromiogrāfiju muskulī tiek ievadīta smalka adata, kas var radīt sāpju
sajūtu, diskomfortu, tomēr tie ir nosacījumi bez kuriem šo izmeklējumu nevar
veikt. Kā norāda <a target="_blank"  href="https://premiummedical.lv/">Premium
Medical</a> ārsts Ojārs Rubens: <i>“Vairāk kā 90% klientu izmeklējuma
laikā neizrāda emocijas un pieredze rāda, ka sajūtas ir subjektīvas. Tas lielā
mērā atkarīgs no tā, kā cilvēks pats noskaņojas. Bet, ja ir nepieciešams kāds
stiprāks strāvas impulss, pacients par to iepriekš tiek brīdināts.” </i>Lai gan
izmeklējumi var būt nepatīkami, jāatceras, ka tie nekad netiek veikti bez
iemesla un vajadzības.</p>

<h2>Pie kādiem simptomiem vajadzētu pieteikties uz šiem
izmeklējumiem?<b></b></h2>

<p>Neirogrāfija
(NG), elektromiogrāfija (EMG) ir ieteicamas gadījumos, kad parādās simptomi,
kas liecina par nervu vai muskuļu darbības traucējumiem. Tie var būt ilgstoša
tirpšana, nejutīgums vai dedzinoša sajūta rokās un kājās, kā arī muskuļu
vājums, krampji vai samazināts spēks, kas nepāriet ar atpūtu vai standarta
ārstēšanu. Īpaši noderīgi šie izmeklējumi ir
tad, ja ir aizdomas par karpālā kanāla sindromu, nervu saknīšu nospiedumu
(radikulopātiju), polineiropātiju vai nervu bojājumiem pēc traumām vai
operācijām. Tāpat tie var palīdzēt atklāt muskuļu slimības, piemēram, muskuļu
distrofiju vai iekaisīgu miopātiju, kā arī, retos gadījumos, motoneironu
darbības traucējumus. Par izmeklējumu nepieciešamību
lemj ārsts, izvērtējot simptomu raksturu, ilgumu un to ietekmi uz ikdienas
dzīvi.</p>

<h2>Kā sagatavoties <a target="_blank"  href="https://premiummedical.lv/lv/diagnostika/neirologiskie-izmeklejumi/neirografija-un-elektromiografija/">neirogrāfijas,
elektromiogrāfijas</a> izmeklējumam?<b></b></h2>

<p>Šiem izmeklējumiem
īpaša sagatavošanās nav nepieciešama, tomēr dažas vienkāršas lietas palīdz
procedūru padarīt precīzāku un ērtāku. Vizītes dienā nav ieteicams lietot
krēmus vai eļļas uz ādas, jo tās var ietekmēt elektrodu darbību. Aukstā laikā
vēlams, lai rokas un kājas būtu siltas, jo ķermeņa temperatūra var ietekmēt
nervu vadīšanu. Tāpat ir svarīgi informēt ārstu par lietotajiem medikamentiem,
īpaši asins šķidrinātājiem, kā arī par implantētām ierīcēm, piemēram,
elektrokardiostimulatoru.</p><p></p>

"Premium Medical" SIA, Ambulatorā veselības aprūpes klīnika

боль

Veselība

Здоровье

Sāpes, tirpšana, izmainīta jušana, vājums, nespēks rokās un/vai kājās - tā nav norma, bet gan potenciāls signāls par iespējamiem nervu, muskuļu vai mugurkaula saknīšu darbības traucējumiem. Mūsdienu neiroloģijā šo traucējumu...

Ko var un ko nevar atklāt ar elektromiogrāfiju, neirogrāfiju?

Похожие новости

Загружаем...

Ko var un ko nevar atklāt ar elektromiogrāfiju, neirogrāfiju?

Опубликовано в сотрудничестве с

Опубликовано в сотрудничестве с

Похожие новости

Загружаем...