Koalīcija vienojusies noņemt steidzamību
grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības
likumā, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu, pirmdien preses konferencē
norādīja valdību veidojošo partiju politiķi.

Līdz ar to paredzēts, ka vēl notiks
plašāka diskusija par ar likumprojektu saistītajiem jautājumiem, norādīja
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), "Apvienotā saraksta" (AS)
Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības
pārstāvis, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.

Kariņš norādīja, ka ar šo procesu ir
saistīta arī gaidāmā mediju politikas pamatnostādņu skatīšana valdībā.

Savukārt Jansons pieļāva, ka ne visas
lietas varēs atspoguļot mediju politikas pamatnostādnēs, līdz ar to kādi
jautājumi būs jānoregulē tieši likumā.

Kariņš uzsvēra, ka pirms grozījumu
padziļinātākas skatīšanas sabiedrībai ir jābūt skaidram, kas ir sabiedriskā
mediju apvienošanās mērķi, kādi būs sabiedrības ieguvumi no tās un no kurienes
tiks iegūts nepieciešamais finansējums. Tāpat pašlaik nav vēl skaidrs, kura
iestāde īstenotu šo procesu, jo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomei neesot atbilstošas kapacitātes.

Tāpat, lai gan tas ir atbilstoši likumam,
esot savdabīgi, ka šos jautājumus neskata valdības, bet Saeimas līmenī,
atzīmēja premjers.

"Apvienotā saraksta" (AS)
Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka steiga šajā procesā
nav atbalstāma, ka tam ir jānotiek kvalitatīvi, lai visas iesaistītās puses
"ir lietas kursā" par tālāko virzību. Tavars atsaucās uz Latvijas
Radio darbinieku bažām, kuru dēļ nolemts sabiedrisko mediju apvienošanas
grozījumus neskatīt kā steidzamus.

Koalīcijas politiķi atturējās nosaukt
konkrētu termiņu, kad visas diskusijas saistībā ar sabiedrisko mediju
apvienošanu varētu noslēgties. AS frakcijas vadītājs akcentēja, ka izmaiņas
netiks pieņemtas pirms sabiedriskā medija darbinieki nebūs saņēmuši atbildes uz
viņus interesējušajiem jautājumiem. Tāpat jau tagad redzams, ka iepriekš
saskaņotais rīcības grafiks nav ievērots, piebilda politiķis.

NA Jansons pieļāva, ka drīzāk racionālāka
pieeja būtu iestrādāt nepieciešamo finansējumu gaidāmajā 2024.gada valsts
budžetā, jo neesot īsti atbalstāma pieeja ar pārāk liela apjoma līdzekļu
prasīšanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Premjers jau iepriekš šodien pauda, ka
uzskata, ka ir jāatceļ steidzamība Saeimā izskatāmiem grozījumiem Sabiedrisko
elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.

"Būtiska ir publiska diskusija, kā
arī mediju politikas jautājumi jāskata kopsolī ar mediju politikas
pamatnostādnēm un finansējuma iespējām," iepriekš ierakstā sociālajos
tīklos norādīja premjers.

Arī "Apvienotais saraksts" (AS)
iepriekš šodien aicināja noņemt steidzamību grozījumiem sabiedrisko mediju likumam,
lai tos skatītu parastajā kārtībā trīs lasījumos. AS otrdien, 28.martā,
plkst.15 plāno uzklausīt Latvijas radio kolektīva un valdes viedokli, lai
saprastu, kāds ir to pamats bažām sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumā,
norāda partiju apvienībā.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Radio
darbinieki ir parakstījuši atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko
mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to
pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu, aģentūru LETA informē radio.

Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka
steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024.gada 1.janvāra paredz apvienot
Latvijas Radio un Latvijas Televīziju (LTV) nevis veicinās sabiedrisko mediju
stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās
manipulējamības risku.

Atklāto vēstuli kopš piektdienas
pēcpusdienas parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks.

Vēstulē norādīts, ka nav zināmas šīs
apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Latvijas Radio darbiniekiem esot zināms, ka
neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu
sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk,
nebūs. Ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar
koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad
šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota, uzskata Latvijas Radio
darbinieki.

Vēstulē norādīts, ka otrajā lasījumā
iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem
tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās.

Virkni šo priekšlikumu iesnieguši
Nacionālās apvienības (NA) deputāti Artūrs Butāns un Aleksandrs Kiršteins.

Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja
grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības
likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā
medija darbībai.

Saeima

Televīzija (TV)

Актуально

Koalīcija vienojusies noņemt steidzamību grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu, pirmdien preses konferencē norādīja valdību veidojošo partiju politiķi. Līdz ar to paredzēts,...

Koalīcija vienojas noņemt steidzamību grozījumiem par sabiedrisko mediju apvienošanu

LETA

Похожие новости

Загружаем...