<p>Mūsu senči zināja, ka nāve nav
visa beigas. Arī pirms kristietības laikmetā viņi ticēja, ka aizgājēja dvēsele
atstāj ķermeni un dodas uz citu pasauli. Kapu kultūra – kapusvētki, veļu
mielasts, svecīšu vakars – latviešiem ir attīstīta un ļoti spēcīga. Mirušo
piemiņas <a target="_blank"  href="https://www.santa.lv/tema/756/tradicijas?utm_source=internal&amp;utm_medium=article&amp;utm_campaign=theme_link">tradīcijas</a> apliecina mūsu saikni ar senčiem – mēs
vēlamies domās komunicēt ar viņiem, sajust viņu klātbūtni un paskatīties uz
tālāko punktu, kas ir pēc nāves. </p><h2><b>Bēru tradīciju jēga cauri
laikiem</b></h2><p>Protams, mūsdienās apbedīšanas
tradīcijas ir mainījušās – ir gan valsts noteiktais regulējums, gan kristīgo
konfesiju mācītāju vai laicīgo izvadītāju iesaiste. Mirušos vairs tikpat kā
neizvada no mājām, kā tas bija senāk, un bēru rīkošanā arvien biežāk tiek
iesaistīti profesionāli <a target="_blank"  href="http://www.efejars.lv/?utm_source=1188&amp;utm_medium=homepage&amp;utm_campaign=catalog">apbedīšanas
pakalpojumu sniedzēji</a>. Tomēr – pašos pamatos izvadīšanas rituāli laika
gaitā nemaz tik ļoti nav mainījušies, un senču tradīciju iepazīšana palīdzēs
mums saskatīt un izprast to dziļāko jēgu – aizgājēja un palicēju ceļu pie
dvēseles miera. </p><p>Seno latviešu ieskatā cilvēka
dzīvē bija trīs nozīmīgi pieturas punkti un tiem atbilstīgi rituāli –
krustabas, vedības un bedības jeb kristības, kāzas un bēres. Pēdējos mūža godos
– bedībās – piederīgie saskaras ar to, ka dzīvajā pasaulē ienāk daļa no mirušās
pasaules. Starp citu, mūsu senču bailes no nāves nav bijušas tik izteiktas, kā
tas ir mums – viņi ticēja, ka, cilvēka zemes mūžam beidzoties, dvēsele pāriet
citā, Dieva pasaulē, un tas nav traģisks notikums. Arī raudāt pavadītājiem
nebija vēlams, jo tad dvēselei grūtāk aiziet. </p><h2><b>Atvadas no aizgājēja jeb
vāķīšanas nakts</b></h2><p>Latvieši bedības esot svinējuši
trīs dienas. Aizgājēju pēc nāves beidzamo reizi nomazgāja pirtiņā. Pēc tam, kā
liecina arheoloģiskie izrakumi, viņu ietērpj goda drānās – tautastērpā – un
gulda mūža mājā.  Pavadītāji bēru namā
pulcējušies jau iepriekšējā dienā, uz tā saukto vāķīšanas vakaru. Atvērts zārks
tika novietots klētī, rijā vai citā piemērotā telpā, un radi un pārējie
pieaicinātie iet pie viņa pasērst, skaļi vai domās parunāties. Šis ļoti
personiskais, pat mazliet pārpasaulīgais atvadu brīdis tad bija īstais laiks,
kad domās uzdot aizgājējam kādu jautājumu, kas nav paspēts dzīves laikā, un
kaut kādā smalkā, grūti nodefinējamā veidā arī saņemt atbildi. </p><p>Kamēr katrs individuāli atvadās
no aizgājēja, pārējie vāķu vakarā ēda, dzēra, dziedāja, lustējas un noteikti
pieminēja mirušo ar labu vārdu. Interesanti, ka dziesma “Jūriņ prasa smalku
tīklu”, kas mūsdienās drīzāk tiek saistīta ar precībām, folkloras pētnieku
skatījumā ir spēcīga atvadu dziesma – to dziedot, mēs ļaujam dvēselei iet,
aizbraukt mirdzošā laivā pie Ziemeļa. </p><p>Vāķīšanas nakts tradīcija bijusi
raksturīga daudzām pasaules tautām. Daļa laika gaitā no tās atteikušās, bet ne
tuvu ne visas. Starp citu, arī Latvijā dzīvojošie romu kopienu piederīgie ko
līdzīgu joprojām piekopj. </p><h2><b>Bēres un kāzas – roku rokā </b></h2><p>Otrajā dienā notika pašas bēres.
Uz kapsētu nebrauca visa saime, turp devās galvenokārt vīrieši. Paši izraka
kapu, apbedīja mirušo un noturēja pirmo nelielo mielastu. Pārbraucot mājās,
bija tradīcija palicējus simboliski iepērt ar egļu zariņiem.  </p><p>Tālāk, līdzīgi kā mūsdienās,
sekoja bēru mielasts, ko centās sarīkot bagātīgu – galdā cēla zupu, gaļu,
galertu, cepa baltmaizi. </p><p>Ja aizgājējs bija neprecēts
puisis vai meita, tad bēru dienas vakarā pēc pusnakts bēru gods pārgāja kāzu
godā un sākās kāzu izdarības. Jo cilvēks nevarēja aiziet no šīs pasaules,
neizpildījis visu dzīves plānu. </p><p>Latviešiem bijusi svarīga vēl
kāda tradīcija – pēdu izmīšana. Bērinieki zosu gājienā izstaigā celiņus,
taciņas, kur mirušais staigājis, uzturējies un aizmin viņa pēdas ciet. Lai
mājās paliek tikai dzīvās pēdas, un dzīvā pasaule, kas uz mirkli ir
sašķobījusies, jo nāve atnākusi un kaut ko paņēmusi, atgriežas ierastajās
robežās.</p><h2><b>Dzīve turpinās – mantojuma lietas
</b></h2><p>Līdztekus ticībai smalkajai dvēseļu
pasaulei, zemes lietās mūsu senči savukārt bija diezgan tieši, racionāli un bez
liekas klīrības un sentimenta. Par to liecina trešā diena latviešu bēru
tradīcijās - mantojuma dalīšana. Tas notiek brīdī, kad visa dzimta ir klātesoša
– īsi, ātri un skaidri. Aizgājējs dzīves laikā bija izteicis savu gribu, un
palicēji to ievēroja.</p><p>Pētnieki rakstos nav atraduši
nekādas liecības par mūsdienās tik pašsaprotamajām tradīcijām kā kapu ziedi un
vainagi (kaps tika apklāts ar egļu skujām), vai trīs smilšu sauju uzbēršanu.
Tās acīm redzot ir nākušas klāt jaunākos laikos. Tāpat nekas nav minēts par 9
vai 40 dienām, kurās dvēselīte vēl ir klātesoša un tuvinieki lūdz par tās
glābšanu - tas ir kristīgo konfesiju skatījums par dvēseles pēcnāves ceļu. </p><p>































</p><p>Ja esat piedzīvojuši skumjo
tuvinieka aiziešanas brīdi un nepieciešams atbalsts cienījamu un mierinošu
atvadu sarīkošanā, iesakām griezties pie apbedīšanas sniedzēja <a target="_blank"  href="http://www.efejars.lv/?utm_source=1188&amp;utm_medium=homepage&amp;utm_campaign=catalog">Efeja
RS</a>, kur iejūtīgi uzklausīs un iespēju robežās realizēs visas jūsu vēlmes.  </p>

"Efeja RS" SIA kapu pieminekļi Lielvārdē

"Efeja RS" SIA akmens apstrāde Lielvārdē

Apbedīšanas birojs Aizkrauklē, SIA "Efeja RS"

"Efeja RS" SIA Pieminekļi Lielvārdē

"Efeja RS" SIA, akmens apstrāde Aizkrauklē

"Efeja RS" SIA, kapu pieminekļi Aizkrauklē

похороны

Мысли

Mūsu senči zināja, ka nāve nav visa beigas. Arī pirms kristietības laikmetā viņi ticēja, ka aizgājēja dvēsele atstāj ķermeni un dodas uz citu pasauli. Kapu kultūra – kapusvētki, veļu mielasts,...

Lai dvēselei viegls ceļš – seno latviešu bēru tradīcijas

Похожие новости

Загружаем...

Lai dvēselei viegls ceļš – seno latviešu bēru tradīcijas

Опубликовано в сотрудничестве с

Опубликовано в сотрудничестве с

Похожие новости

Загружаем...