Vai tiešām visiem bērniem, beidzot bērnudārzu, ir tekoši jālasa? Kāpēc skolotājiem svarīgāka ir kurpju auklu siešana nekā burtošana? Un kā vecākiem saglabāt mieru šajā pārmaiņu laikā?

Vecāku organizācijas sarunājas ar Rīgas Jaunciema pamatskolas direktori Annu Zaulu par lielo lēcienu – pāreju no bērnudārza uz skolu. Uzzini, kas slēpjas aiz oficiālajām vadlīnijām un kādas prasmes bērnam patiešām noderēs, uzsākot skolas gaitas.

Mācīšanās un lasītprasme

1. Lasīšana nav sēdēšana pie galda. Bērns iemācās lasīt, pētot pasauli — lasot veikalu nosaukumus, auto numurzīmes un piktogrammas, nevis tikai obligāti sēžot pie grāmatas noteiktu laiku.
2. Iela ir labākā ābece. Braucot mašīnā vai ejot pa ielu, spēlējiet spēles — kāda marka ir šai mašīnai (piemēram, "Mercedes"), cik tai ir zilbju, ar kādu burtu tā sākas.
3. Izpratne ir svarīgāka par ātrumu. Ir bērni, kuri tehniski lasa ātri, bet nesaprot izlasīto. Svarīgāk ir, lai bērns spēj atstāstīt, kas notika pasakā vai multfilmā.
4. Vadlīnijas neprasa tekošu lasīšanu. Nevienā oficiālā dokumentā nav teikts, ka, uzsākot 1. klasi, bērnam obligāti jāprot lasīt tekoši — tās ir tikai rekomendācijas.
5. Angļu valodā sāk ar bildēm. Nav jāsatraucas, ja angļu valodas grāmatā nav tulkojumu — sākumā bērni mācās caur bildēm un klausīšanos, jo tiek pieņemts, ka viņi vēl neprot tekoši lasīt pat dzimtajā valodā.

Patstāvība un praktiskās lietas

6. Šņores ir valodas attīstība. Sīkā pirkstu muskulatūra (kurpju siešana, pogāšana) tieši ietekmē valodas un izrunas attīstību. Iemāciet bērnam sasiet kurpes — tas palīdz gan runāšanai, gan skolotājam.
7. Svarīgā prasme — atpazīt savas drēbes. Skolās ir "nozagtās mantas" stūrīši, kas patiesībā ir pilni ar aizmirstām drēbēm, kuras bērni paši neatpazīst.
8. Somas kārtošana ir kopdarbs. Nevis sakārtojiet somu bērna vietā, bet esiet blakus, kamēr viņš to dara pats, lai viņš zina, kas tajā atrodas un kur to meklēt.
9. Jāprot apģērbties sporta stundai. Bērnam pašam jātiek galā ar pogām, rāvējslēdzējiem un krekliem, lai viņš spētu laikus pārģērbties un netiktu kavēta stunda.
10. Zināt vienu telefona numuru. Iemāciet bērnam no galvas vismaz viena vecāka telefona numuru drošības sajūtai.

Emocijas un sociālās prasmes

11. Māksla gaidīt. Klasē ir līdz 30 bērniem, un nevar visi runāt reizē. Iemāciet bērnam pagaidīt (piemēram, uzliekot roku jums uz pleca), kamēr jūs runājat ar citu pieaugušo, nevis pārtraukt sarunu.
12. Zaudēt ir jāmāk. Skola un sports iemāca, ka ne vienmēr var uzvarēt. Vecākiem nevajadzētu vienmēr ļaut bērnam uzvarēt mājas spēlēs, lai viņš iemācītos tikt galā ar zaudējuma emocijām.
13. Lūgt palīdzību ir spēks. Viena no svarīgākajām prasmēm 1. klasē ir drosme pieiet pie skolotāja un pateikt: "Es nesaprotu", "Man sāp" vai "Man vajag palīdzību".
14. Dažādība ir normāla. Runājiet ar bērnu par to, ka klasesbiedri būs dažādi — cits lēnāks, cits ātrāks, cits varbūt uzvedas citādāk, un tas ir jāpieņem.

Vecāku loma un sadarbība

15. Uzmanieties no "Lauvenes sindroma". Ja bērns stāsta, ka viņam darīts pāri, nesteidzieties uzreiz "nokost galvu" skolotājam vai otram bērnam. Vispirms mierīgi noskaidrojiet situāciju, jo bieži vien stāstam ir otra puse.
16. Pieklājība ir obligāta. Saziņā ar skolotāju e-pastā vai WhatsApp vienmēr sāciet ar "Labdien!". Elementāra pieklājība veido labāku sadarbību.
17. Skolu "ienes" no mājām. Bērns uz skolu aiznes to attieksmi, ko dzird mājās. Ja vecāki pie galda aprunā skolotājus, bērns to jūt, pārņem un atdarina skolā.
18. E-klase nav bubulis. Sekojiet līdzi ierakstiem E-klasē. Ja redzat vērtējumu "sācis apgūt", tas nav slikti — tas nozīmē, ka bērns ir procesā.
19. Vasarā pirms skolas — bez panikas. Nevajag pēdējā vasarā mēģināt "iemācīt visu". Ja spiežat bērnu lasīt stundu dienā, jūs panāksiet tikai nepatiku pret skolu vēl pirms sākuma.
20. Izstāstiet "tehnisko" pusi. Bērns var nezināt, kas ir "sols", "starpbrīdis" vai "klases audzinātāja", ja viņam to neizstāsta.

Pārrunājiet šīs praktiskās lietas, lai mazinātu stresu pirmajā dienā.