Krievvalodīgā latviete? Dāmas diskutē par identitāti un tautību pasē

Raidījumā "Dāmas ar drāmu" izvērtusies emocionāla un brīžiem ļoti asa diskusija par tautību, identitāti un piederības sajūtu. Sarunas centrā nonāk blogeres Vladislavas Romanovas stāsts – viņa izvēlējusies pasē nenorādīt tautību, jo nevēlas identificēties kā krieviete, taču vienlaikus atzinusi, ka ceļš uz ierakstu "latviete" viņai šķiet pārāk sarežģīts un birokrātisks.Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore un aktrise Dana Bjorka uzsver, ka šis jautājums pēdējos gados līdz ar kara sākumu Ukrainā ir kļuvis īpaši jūtīgs, jo sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts par identitāti, valodu un attieksmi pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā. <blockquote>Dana skaidro, ka ne tikai Romanova, bet arī daudzi citi krievvalodīgie Latvijā šobrīd meklē savu identitāti starp "latvieti" un "krievu".</blockquote>Juriste Ieva Brante akcentē, ka tautības ieraksts pasē latviešiem vēsturiski bijis daudz nozīmīgāks nekā tikai formāls ieraksts dokumentā. Viņa atgādina, ka iespēja norādīt personu apliecinošajos dokumentos savu tautību ne vienmēr ir bijusi: <blockquote>Ir bijuši posmi, kad mēs dzīvē esam bijuši kaunināti par to, ka runājam latviski vai ka esam latvieši.</blockquote>Brante skaidro, ka iespēja ierakstīt pasē, ka cilvēks ir "latvietis", daudziem ir kļuvusi par simbolisku identitātes apliecinājumu."Vai tas uzreiz nozīmē, ka tu esi patriots? Nē. Bet vai tas ir veids, kā justies ar stingrāku mugurkaulu, ka tu esi latvietis? Jā, tas ir," uzsver Ieva. Viņasprāt, spiediens izdarīt izvēli par labu vienai vai otrai tautībai šobrīd ir cieši saistīts ar ģeopolitisko situāciju pasaulē.Savukārt publiciste un komunikācijas speciāliste Linda Curika uzskata, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir jābūt tiesībām ierakstīt pasē, ka viņš vai viņa ir latvietis. "Tas nav kaut kas tāds, kur... tavs DNS tiek pārbaudīts. Man šķiet, ja tu jūties kā latvietis, tam ir jābūt kā Francijā – tu vari būt no Marokas, bet, iemācījies franču valodu, tu iegūsti pilsonību un tu esi francūzis," spriež Linda. Viņas ieskatā latviskums nav tikai etniskās izcelsmes aspekts, bet tā var būt identitāte. Tāpat Curika uzsver, ka līdz ar Krievijas uzsākoto pilna mēroga karu Ukrainā identitātes jautājums ir kļuvis daudz sarežģītāks, taču vienlaikus, viņasprāt, latviešiem būtu jābūt nedaudz lielākai empātijai pret Latvijas krieviem. <blockquote>Man liekas, ka mums būtu jādara viss iespējamais, lai viņi justos kā daļa no mums, no mūsu Latvijas. Nevis kaut kur pa vidu – ja viņi grib būt daļa no Latvijas un latviešiem, viņi var būt krievvalodīgi latvieši,</blockquote>skaidro Curika.Tikmēr Ieva norāda, ka "šis stāsts nav tikai par to, kā cilvēks jūtas vai rīkojas" – cilvēks var justies, kā grib, bet rīcību veido valsts. Viņas ieskatā šai rīcībai ir jābūt zināmiem nosacījumiem, kuri ir jāpilda.Dana uzsver, ka vairākumam Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo ir sava veida "paģiras", jo, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, tie ir iesprostoti starp divām identitātēm. "Tu negribi asociēties ar agresiju, kas nāk no Krievijas puses uz Ukrainu, bet vienlaikus esi uzaudzis krievvalodīgā vidē," saka Dana.Viņa atceras situāciju, kas reiz atgadījusies ar viņu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kad aktrise vēlējusies savam tikko dzimušajam dēlam pasē ierakstīt tautību "latvietis". Dana skaidro, ka ar vīru savā starpā runājusi krieviski, un tas izraisījis nepatīkamu attieksmi no darbinieces puses. "Ja jūs redzētu to viņas skatienu… Tā bija pirmā reize, kad Latvijā sastapos ar tik nicinošu attieksmi," viņa atzīst.Bjorka uzsver – gadījumos, kad cilvēks zina valsts valodu un kultūru, sabiedrībai būtu jābūt daudz iekļaujošākai, it īpaši, ja "sirdī persona jūtas kā latvietis". <blockquote>Ja cilvēks grib ierakstīt pasē "latvietis", tad neviena birokrātija tev nebūs šķērslis – tu iziesi to birokrātiju, iztērēsi ne dienu, bet trīs mēnešus, bet tev būs šis uzraksts pasē "latvietis",</blockquote>saka Dana. Būdama pati krievvalodīgā Latvijas iedzīvotāja, viņa norāda, ka senāk pati sevi dēvējusi par "baltieti", nespējot skaidri nodefinēt savu nacionālo identitāti.Curika min, ka kaimiņvalstī Igaunijā attieksme pret tur dzīvojošajiem krieviem ir tāda, ka tie ir "igauņu krievi". Viņa piebilst, ka vēlētos šādu attieksmi arī Latvijā, kad šeit dzimušie un dzīvojošie krievi tiek dēvēti par "mūsējiem". Ieva iebilst: "Nu, tu traka neesi? Paskaties uz Rosļikovu, kurš aizbēdzis uz Baltkrieviju! Izbeidz ākstīties!<blockquote>Linda savukārt oponē – šādi personāži kā Rosļikovs var vairoties, jo sabiedrībā tiek uzturēta un vairota "mentalitāte, ka latvietība ir jānopelna".</blockquote> Viņa skaidro, ka Igaunijā krievvalodīgo radikalizācija nav tik liela kā Latvijā."Jau pašā sākumā... varbūt tā ir kaut kāda lieta, kas bija jāizdara jau sen, līdzīgi kā ar Uzvaras pieminekli, kad jau sen vajadzēja... vai krievu skolām, ja, ka tām nevajadzēja būt jau sen. Mums vajadzēja tomēr pateikt, ka arī Latvijas krievvalodīgie – viņi arī ir daļa no mūsu sabiedrības. Man liekas, ka tas ir drusciņ izpalicis, ka mums ir bijušas tās paralēlās realitātes un ka latviešiem ir bijis ārkārtīgi svarīgi, tai skaitā vēsturisku iemeslu dēļ, nostiprināt, ka mēs te esam saimnieki, ka mēs esam bišķīt augstākā līmenī nekā krievi," norāda Linda.Viņasprāt, pie radušās situācijas, kad Latvijā dzīvojošā krievvalodīgā sabiedrības daļa ir atdalīta no latviešiem, ir daļēji arī pašas latviski runājošās sabiedrības daļas vaina, jo no sākta gala nav radīti pareizie iekļaujošie mehānismi.Brante nepiekrīt un uzsver, ka "šis stāsts ir nevis par cīņu, bet par cieņu" – ja cilvēks tiešām jūtas un vēlas būt "latvietis", viņš ir gatavs iziet cauri visai procesuālajai kārtībai: <blockquote>Bet, ja tu, piedodiet, nopirdies sociālajos tīklos par to, ka tev ir kaut kas atņemts un ka tu gribi par velti kā konfekti... Nu, piedod – par velti konfektes nav, arī pelei siers ir par velti tikai otrajai.</blockquote>Curika pārmet Brantei uzskatu, ka piederība valstij esot jāapliecina ar konkrētu rīcību. Dāmu debates izvērtās asas – Ieva atgriežas pie Danas pieminētās blogeres situācijas, atkārtoti norādot, ka stāsts nav par cīņu, bet par cieņu, un cilvēkam ir jābūt gatavam iziet cauri noteiktai procesuālajai kārtībai, ja viņš vēlas sevi identificēt kā latvieti."Tad kāda ir problēma? Problēma ir tāda, ka viņa grib izdarīt, bet neiet darīt. Tad tā ir viņas izvēle nedarīt. Vai kāds viņai liedz ierakstīt? Tur nebija stāsts par atteikšanos ierakstīt. Tur bija stāsts par to, ka viņa negrib šo ceļu iet, jo tas esot pārāk sarežģīti," pauž Brante.Lindas ieskatā procesam iegūt ierakstu pasē "latvietis" nav jābūt sarežģītam. Tikmēr Dana sliecas piekrist abām – viņasprāt, likumā noteiktā kārtība ir vajadzīga, bet vienlaikus tam nebūtu jābūt pārlieku sarežģītam un ilgam procesam.Dāmas secina, ka jautājums nav tikai par ierakstu pasē vai tautības definēšanu dokumentos. Svarīgākais esot savstarpēja cieņa, spēja pieņemt citam citu un vēlme būt daļai no vienotas sabiedrības. Lasi arī!

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/kur-beidzas-robezas-damas-ar-dramu-analize-sabiedribas-jutigakos-jautajumus/66261">Kur beidzas robežas? "Dāmas ar Drāmu" analizē sabiedrības jūtīgākos jautājumus</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/vai-pie-vainas-vienmer-virietis-bjorka-un-curika-iesaistas-karstas-debates-par-seksualo-vardarbibu/66213">Vai pie vainas vienmēr vīrietis? Bjorka un Curika iesaistās karstās debatēs par seksuālo vardarbību</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/vai-valsts-drikst-noteikt-musu-izveles-linda-abu-meri-apsauba-valsts-tiesibas-aizliegt-cilvekiem-smeket/66144">Vai valsts drīkst noteikt mūsu izvēles? Linda Abu Meri apšauba valsts tiesības aizliegt cilvēkiem smēķēt</a>

Иэва Бранте

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP)

Latviešu valoda

Dana Bjorka

krievu valoda 

Linda Curika

Oбщество

Raidījumā "Dāmas ar drāmu" izvērtusies emocionāla un brīžiem ļoti asa diskusija par tautību, identitāti un piederības sajūtu. Sarunas centrā nonāk blogeres Vladislavas Romanovas stāsts – viņa izvēlējusies pasē nenorādīt tautību,...

"Latvietība ir jānopelna?" Curika un Brante iesaistās asā vārdu duelī

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...