Latvijā pieņemts jūtas 61% iedzīvotāju, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā, liecina pētījuma "Sabiedrības saliedētības radars 2026" aptaujas dati.Iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka uzsvēra pieņemtības izjūtas nozīmi sabiedrības saliedētībā. Viņa atzīmēja, ka cilvēki, kuri Latvijā jūtas pieņemti, biežāk izjūt piederību valstij, uzticas līdzcilvēkiem un saskata ar viņiem kopīgo, kā arī pozitīvāk vērtē savu iespēju vienlīdzību. Vienlaikus pētniece norādīja, ka šīs statistiskās saistības neļauj noteikt cēloņus un sekas.Kažoka īpašu uzmanību pievērsa jauniešiem. Pētījumā aptaujātie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 30 gadiem, salīdzinot ar aptaujas dalībniekiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, biežāk uzskata, ka viņu balsij Latvijā ir nozīme un biežāk saskata vienlīdzīgas iespējas tikt dzīvē uz priekšu. Arī jaunieši, kuri ģimenē runā krievu valodā, pēc pētnieces paustā, saskata kultūras, izglītības un ekonomiskās iespējas Latvijā.Tomēr pētniece pauda bažas, ka gan jauniešiem, gan gados vecākiem iedzīvotājiem, kuri ģimenē runā krievu valodā, pieņemtības izjūta Latvijā ir līdzīgi zema.Vienlīdzīgas iespējas tikt dzīvē uz priekšu sev saskata 46% jauniešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuri ģimenē runā latviešu valodā, un 41% šīs vecuma grupas jauniešu, kuri ģimenē runā krievu valodā. Vecumā no 50 līdz 75 gadiem atšķirība ir lielāka: tā uzskata 39% iedzīvotāju, kuri ģimenē runā latviešu valodā, un 17% iedzīvotāju, kuri ģimenē runā krievu valodā.Līdzīga atšķirība vērojama politisko uzskatu paušanas brīvības vērtējumā. To, ka Latvijā ikviens var brīvi un bez bailēm paust politiskos uzskatus, uzskata 55% jauniešu, kuri ģimenē runā latviešu valodā, un 37% jauniešu, kuri ģimenē runā krievu valodā. Vecumā no 50 līdz 75 gadiem tā uzskata attiecīgi 53% un 17% aptaujāto.Kažoka pievērsa uzmanību arī jauniešu, kuri ģimenē runā latviešu valodā, pieņemtības izjūtai. Viņas vērtējumā ir jādomā par to, kas jauniešiem traucē justies Latvijā pieņemtiem, lai gan viņi izjūt piederību valstij un iesaistās sabiedrības dzīvē.Pētījumā kopumā secināts, ka sabiedrības saliedētības rādītāji mainījušies atšķirīgos virzienos. Līdztekus pieņemtības izjūtas kritumam pieaugusi vilšanās Latvijas politikā, bet pozitīvas pārmaiņas vērojamas savstarpējā palīdzībā un pilsoniskajā aktivitātē.To iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav palīdzējuši svešiniekam, samazinājies no 27% 2023. gadā līdz 13% šogad. Nopietnu personisku problēmu gadījumā uz citu atbalstu var paļauties 79% iedzīvotāju, salīdzinot ar 75% 2023. gadā.Aptaujā pilsoniskā līdzdalība vērtēta pēc tādām darbībām kā sazināšanās ar ievēlētajiem deputātiem, piedalīšanās protesta akcijās vai valsts un pašvaldību iestāžu rīkotās apspriedēs, petīciju parakstīšana un laika vai līdzekļu ziedošana sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanai. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri divu gadu laikā pirms aptaujas nebija veikuši nevienu no uzskaitītajām darbībām, samazinājies no 81% 2020. gadā līdz 63% 2024. gadā un 61% šogad.Šogad kopību ar visiem Latvijas iedzīvotājiem izjūt 52% aptaujāto, salīdzinot ar 43% 2024. gadā. Šis rādītājs gandrīz sasniedzis 2023. gada līmeni, kad kopību izjuta 53% iedzīvotāju.Martā veiktajā aptaujā iedzīvotāji pauda vilšanos politikā un vērojama mazāka uzticēšanās demokrātijas institūcijām. Tāpat radara dati liecina par to, ka samazinās Latvijas iedzīvotāju atvērtība dažādām sabiedrības grupām un pieaug uztvertā etniskā spriedze. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri saskata spriedzi starp etniskajām grupām, pieaudzis no 52% 2023. gadā līdz 57% 2026. gadā.Sabiedrības saliedētības radars ir Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izstrādāts monitoringa instruments, kas aptver 29 rādītājus trīs jomās - identitāte un piederība, sociālās attiecības, kā arī ekonomiskā solidaritāte un iespēju vienlīdzība.Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS no šā gada 13. līdz 25. martam klātienē un internetā aptaujāja 2007 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Sabiedrība

Oбщество

Latvijā pieņemts jūtas 61% iedzīvotāju, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā, liecina pētījuma "Sabiedrības saliedētības radars 2026" aptaujas dati. Iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, sabiedriskās politikas centra "Providus"...

Latvijā arvien mazāk iedzīvotāju jūtas pieņemti

LETA

Похожие новости

Загружаем...