Latvijā pašlaik trūkst aptuveni 20 tūkstoši darbaroku, un šī
deficīta mazināšanai vietējie uzņēmēji arvien aktīvāk piesaista
viesstrādniekus. Saskaņā ar raidījuma "Nekā personīga" rīcībā esošo
informāciju, pērn valstī bija reģistrēti gandrīz 23 tūkstoši trešo valstu
strādnieku, kurus nodarbināja vairāk nekā 2000 uzņēmumu. Lai gan lielākā daļa
firmu piesaista nelielu skaitu ārzemnieku, datu analīze rāda, ka viesstrādnieku
plūsma pēdējos gados ir strauji augusi – vēl 2023. gadā tika izsniegti 19
tūkstoši darba atļauju, bet pērn šis skaitlis palielinājies par četriem
tūkstošiem.

Lielākais viesstrādnieku īpatsvars Latvijā ieceļo no
Uzbekistānas, kam seko Indijas, Baltkrievijas, Tadžikistānas un Ukrainas
pilsoņi. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis skaidro, ka vietējie iedzīvotāji
bieži vien nevēlas strādāt mazkvalificētus darbus, tādēļ uzņēmēju arguments par
ārvalstu spēka nepieciešamību ir pamatots. Viņš norāda, ka pastāvošās bažas par
vietējo iedzīvotāju izspiešanu no darba tirgus neatbilst realitātei, jo darba
devējiem ir objektīvas grūtības atrast vietējos darbiniekus tieši specifiskās
un fiziski smagās nozarēs, piemēram, būvniecībā un loģistikā.

Uzņēmumu saraksta augšgalā atrodas kravu pārvadātājs
"Kreiss", kas viens pats piesaistījis gandrīz piekto daļu no visiem
iebraucējiem. Citas kompānijas, piemēram, būvniecības uzņēmums "PWT
Group", skaidro, ka darbinieku skaits svārstās atkarībā no sezonas un
objektu noslodzes, piemēram, Dienvidu tilta jaunajiem posmiem. Tomēr kontroles
iestādes saskaras arī ar problēmām – "Nekā personīga" konstatējis
gadījumus, kur uzņēmumi, piemēram, uzbeku dibinātais "Alif L M",
saņem aizliegumus aicināt ārzemniekus, jo tiek pārkāpti uzturēšanās noteikumi
vai darbinieki tiek nodarbināti neatbilstošās profesijās.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts vērš uzmanību
uz to, ka pērn atklāto pārkāpumu skaits saistībā ar ārzemnieku uzturēšanos ir
pieaudzis par 44%. Visbiežāk konstatēts, ka viesstrādnieki nedzīvo norādītajās
adresēs, un vairāki simti personu faktiski ir pazuduši no dienestu redzesloka.
Šī iemesla dēļ robežsardze un Iekšlietu ministrija aicina ieviest stingrāku
kontroli, savukārt Saeimā pašlaik tiek skatīti grozījumi Imigrācijas likumā,
kas paredz pat iespējamu 5% kvotas noteikšanu trešo valstu pilsoņu skaitam
attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju kopskaitu.

Uzņēmēju organizācijas, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kamera, uzskata, ka imigrācija ir nepieciešama, taču tai jābūt
gudri organizētai. Padomes prezidents Aigars Rostovskis pauž viedokli, ka būtu
normāli, ja lielāku atbildību par uzaicinātajiem cilvēkiem uzņemtos tieši darba
devējs. Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis piekrīt, ka tiesiskais rāmis
uzņēmējiem jau šobrīd uzliek atbildību par darbinieku, taču uzsver, ka valstij
ir stingrāk jāiesaistās tajos brīžos, kad personai zūd likumīgs pamats
uzturēties Latvijā un tā pati neizvēlas doties prom.

Plānotie likuma grozījumi paredz ne tikai stingrākas valodas
prasības vai ierobežojumus pašnodarbinātajiem studentiem, bet arī vēršanos pret
negodprātīgiem uzņēmējiem. Pašlaik amatpersonas novēro tendenci, ka sodītu
firmu vadītāji mēdz dibināt jaunus uzņēmumus, lai turpinātu piesaistīt
strādniekus, apejot iepriekšējos liegumus. Jaunais regulējums varētu noteikt,
ka aizliegums aicināt darbā ārzemniekus attiecas ne tikai uz juridisko personu,
bet arī uz konkrētām uzņēmumu amatpersonām, tādējādi mazinot krāpniecības
riskus darba tirgū.

Rabota

Iekšlietu ministrija

Bizness

Valsts robežsardze

Ekonomikas ministrija

Imigranti

Бизнес

Latvijā pašlaik trūkst aptuveni 20 tūkstoši darbaroku, un šī deficīta mazināšanai vietējie uzņēmēji arvien aktīvāk piesaista viesstrādniekus. Saskaņā ar raidījuma "Nekā personīga" rīcībā esošo informāciju, pērn valstī bija reģistrēti gandrīz...

Latvijā strādā teju 23 tūkstoši viesstrādnieku; ar uzturēšanos saistītu pārkāpumu skaits pieaudzis par 44%

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...