Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība: 5% Latvijas bagātāko iedzīvotāju ienākumi atbilst 54% sabiedrības trūcīgākās daļas ienākumiem

Foto: Unsplash

Foto: Unsplash

No grozījumiem Darba likumā, kas paredz virsstundu apmaksas samazināšanu, lielākie zaudētāji būs visa sabiedrība, bet iegūs tikai uzņēmēji un darba devēji, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Tajā aģentūrai LETA norāda, ka darba devēji cenšas pārliecināt sabiedrību, ka virsstundu piemaksu mazināšana padarītu Latvijas biznesa vidi konkurētspējīgu, bet, pēc LBAS paustā, maldinot sabiedrību, ka pārmaiņas skars nelielu sabiedrības daļu. "Turklāt tiek solīts, ka no piemaksas zaudētos ienākumus ar uzviju kompensēs darba samaksas pieaugums," norāda LBAS.

Saskaņā ar LBAS vēstīto, arodbiedrības vairākkārt uzsvērušas, ka virsstundu piemaksa jāvērtē eiro izteiksmē nevis procentos, kā arī dzīves dārdzības līmenī.

LBAS uzskata, ka Latvijas darbaspēka izmaksas noteikti nav iemesls, kādēļ Latvijā uzņēmēji nespēj konkurēt ar citām valstīm, kur darbaspēks izmaksā krietni vairāk. Arodbiedrību savienība tādējādi secina, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina.

Tāpat LBSA uzsver, ka arodbiedrība gadu no gada dažādu politikas plānošanas dokumentu apspriešanā ir norādījušas uz nepiedodami augsto ienākumu nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" kvintiļu salīdzinājumu, gan izvērtējot Džini koeficientu.

Arī Eiropas Centrālā banka ir atzinusi, ka

5% Latvijas bagātāko iedzīvotāju ienākumi atbilst 54% sabiedrības trūcīgākās daļas ienākumiem,

norāda arodbiedrību pārstāvji.

LBAS ieskatā, līdz šim diskusijā ir aizmirsts galvenais - ietekme uz sabiedrību kopumā. Pēc savienībā paustā, Ekonomikas ministrija (EM), veicot vērtējumus par virsstundu piemaksu samazināšanu, nejauši ir aizmirsusi arī izvērtēt šādu izmaiņu ietekmi uz valsts pamatbudžetu, sociālo budžetu un pašvaldību budžetiem.

Jau vēstīts, ka valdība šā gada augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Izmaiņas tostarp paredz iespēju samazināt samaksu par virsstundu darbu. Šobrīd likums paredz piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka puses varēs vienoties par mazāku virsstundu apmaksas apmēru. Tas nozīmē, ka ar koplīgumu darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs vienoties par mazāku virsstundu apmaksas apmēru, bet kas nav mazāks kā 50% apmērā.

Foto: Unsplash

Foto: Unsplash

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas