Nacionālā mākslas muzejā atklāj unikālu izstādi “Itālijas gaisma”

Dziesmu un deju svētku laikā Latvijas kultūras dzīvē ienāk
vēl kāds nozīmīgs notikums — Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) durvis
vēris izstāžu projekts “Itālijas gaisma”. Tā ir pirmā reize, kad Ziemeļeiropā
apskatāma tik apjomīga darbu kolekcija no slavenajām Ufici galerijām Florencē,
vēsta 360 Ziņas.

Izstāde izceļ Latvijas un Itālijas mākslinieku darbu
tematiskās un stilistiskās līdzības, izvietojot gleznas pamīšus, lai skatītāji
paši var saskatīt vizuālos un idejiskos paralēles. Ekspozīcija veidota kā abu
valstu nacionālo muzeju sadarbība.

“Itālijas gaismas” izstādes kurators, mākslas pētnieks no
Itālijas Gvičardo Sasoli atzīst: “Kad mēs šeit atbraucām, mēs ieraudzījām tik
daudz līdzību! Tik daudziem māksliniekiem no 19-tā līdz agrīnajam 20-ajam
gadsimtam. Šī izstāde ir reāla sadarbība starp diviem nacionālajiem muzejiem.
Un mēs atradām tik daudz vēsturiski apstiprinātus faktus par to, ka latviešu un
itāliešu mākslinieki ceļoja apkārt, rīkoja kopīgas izstādes.”

No Florences uz Rīgu atvesti 74 meistardarbi no Piti pils
Modernās mākslas galerijas. Tie eksponēti līdzās Latvijas klasiķu darbiem, kas
tapuši līdzīgā laikā, bieži vien arī līdzīgās gaismas un vides ietekmē.

Māksla robežas nepazīst. Tāpēc Latvijas un Itālijas
mākslinieku gleznas izvietotas pamīšus, un katrs apmeklētājs pats var ievērot
interesantas līdzības starp latviešu un itāļu mākslinieku darbiem.”

Izstādē akcentēta arī vēsturiskā mijiedarbība — jau 20.
gadsimta sākumā latviešu mākslinieki apmeklēja Itāliju, ietekmējoties no tās
ainavām, gaismas un krāsu izjūtas.

LNMM zinātniskās izpētes vadītāja Aija Brasliņa stāsta: “1912.
gadā tādā garākā ceļojumā uz Itāliju devās Jānis Rozentāls ar savu sievu somu
dziedātāju Elli. Ellijai tas vairāk bija izklaides brauciens. Bet Rozentāls
izmantoja iespēju un šos atšķirīgos gaismas apstākļus. Atmosfērisko kolorīta un
tāda impresionistiska iespaida atveidošanu.”

Rozentāla darbs “Veranda Kapri” ir viens no nedaudzajiem,
kurā viņš norādījis konkrētu gleznošanas vietu. Līdzīgas ietekmes pieredzējuši
arī citi Latvijas mākslinieki.

Izstādes kuratore Astrīda Rogule uzsver: “Viņi arī sapazinās
savā starpā. Un veidoja arī tādas savas grupas, un ietekmējās viens no otra.
Piemēram, Teodors Zaļkalns un Pēteris Krastiņš un Marfori Savinni dzīvoja vienā
mājā, viņiem bija kopīgas intereses. Tāpat mūsu mākslinieki arī parakstīja piemēram
Filipo Tomazo Marineti lielo futūrisma manifestu.”

Arī starpkaru periodā Itālijas ietekme Latvijas mākslā bija
jūtama. Brasliņa piebilst: “Starpkaru laikmetā mums ir savs itālis, latviešu
itālis kā viņu iesauca, Niklāvs Strunke. Un vēl mēs zinām ka viņam piedēvēja šī
mūsu bieži lietotā sveicina čau ieviešanu Latvijā, Rīgā.”

Lai radītu atbilstošu noskaņu, izstāžu zālēs ieviests īpašs,
mūsdienīgs apgaismojums — telpās ir krēslains, bet, pierodot pie tumsas,
gleznas atklājas jaunā gaismā.

Izstāde “Itālijas gaisma” Latvijas Nacionālajā mākslas
muzejā būs apskatāma līdz šī gada 13. oktobrim.

Itālija

Kultūra

360 Ziņas

Māksla

Dziesmu un deju svētku laikā Latvijas kultūras dzīvē ienāk vēl kāds nozīmīgs notikums — Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) durvis vēris izstāžu projekts “Itālijas gaisma”. Tā ir pirmā reize, kad...

Latvijas māksla dialogā ar Itāliju — Nacionālajā mākslas muzejā atklāta unikāla izstāde

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...