Latvijas mūzikas nozare atbalsta ieceri pakāpeniski palielināt Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio ēterā līdz 30%, norādot, ka tas dotu vietējiem māksliniekiem lielākas iespējas sasniegt klausītājus savā valstī un stiprinātu Latvijas kultūrtelpu, ziņo "Musiclatvia".Mūziķis Reinis Sējāns uzsver, ka Latvijā tiek radīts daudz kvalitatīvas un dažādu žanru mūzikas, taču tai ne vienmēr izdodas nokļūt līdz plašai auditorijai.<blockquote>Latvijā top ļoti daudz kvalitatīvas, drosmīgas dažādu žanru mūzikas, kas ir pelnījusi nonākt līdz klausītājiem. Radio vienmēr ir bijis viens no galvenajiem veidiem, kā mēs atklājam jaunus māksliniekus un dziesmas.</blockquote>Viņš aicina nodrošināt Latvijā radītajai mūzikai lielāku vietu Latvijas radio ēterā, lai vietējiem mūziķiem būtu iespēja tikt sadzirdētiem savā valstī.Saskaņā ar starptautiskās radio ētera monitoringa kompānijas “Radiomonitor” un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) 2025. gada datiem Latvijā radītas mūzikas vidējais īpatsvars radio ēterā ir aptuveni 17%.Situācija dažādās radiostacijās gan būtiski atšķiras. No 29 analizētajām stacijām deviņās Latvijā radītas mūzikas īpatsvars bija 0%, vēl piecās tas sasniedza tikai 1%, bet divās stacijās attiecīgi 3% un 4%. Tādējādi 16 no 29 analizētajām radiostacijām vietējās mūzikas īpatsvars nepārsniedz 4%.Vienlaikus ir arī radiostacijas, kurās Latvijas mūzikai jau šobrīd atvēlēta ievērojami lielāka vieta. “Radio SWH” Latvijā radītas mūzikas īpatsvars sasniedz 29%, “Star FM” – 31%, savukārt “Kurzemes Radio” un “Radio NABA” – 32%.Mūzikas nozares pārstāvji norāda, ka šie piemēri liecina: 30% vietējās mūzikas nenozīmē, ka visām radiostacijām būtu jākļūst vienādām vai jāatsakās no ārvalstu mūzikas. Arī pēc šāda nosacījuma lielāko ētera daļu joprojām veidotu citviet pasaulē radīta mūzika.“Music Latvia” izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke skaidro, ka diskusija par lielāku Latvijas mūzikas klātbūtni radio nav sākusies tikai tagad. Nozare par šo jautājumu ar raidorganizācijām diskutējot jau vairāk nekā desmit gadus.<blockquote>Mēs neprasām visu ēteru un neprasām pat pusi. Mēs neprasām valstij sastādīt radio atskaņošanas listes. Mēs vēlamies, lai Latvijas kultūrai Latvijas ēterā būtu vieta un Latvijas māksliniekiem – reāla iespēja tikt sadzirdētiem savā valstī.</blockquote>2026. gada sākumā Kultūras ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās mūzikas nozares, raidorganizāciju, kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, reklāmas nozares un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji.Mūzikas nozare uzsver, ka mērķis nav veidot konfliktu starp mūziķiem un radiostacijām vai ierobežot to redakcionālo brīvību. Diskusijas pamatā esot nepieciešamība atrast risinājumu, kas ļautu Latvijas mūzikai sasniegt plašāku auditoriju.Nozares pārstāvji arī norāda, ka Latvijas māksliniekiem jākonkurē ar pasaules mūzikas industriju, kuras rīcībā ir daudz lielāki katalogi, mārketinga budžeti un starptautiskas popularizēšanas iespējas.Līdzīga pieeja jau tiek izmantota Igaunijā. Tur vietējās mūzikas prasības radio licencēs darbojas kopš 2014. gada. Pašlaik igauņu valodas radiostacijām noteikts vismaz 30% Igaunijas mūzikas īpatsvars, savukārt svešvalodu stacijām – 15%.Tikmēr radio joprojām saglabā būtisku lomu Latvijas iedzīvotāju ikdienā. “Kantar” dati par 2025. gada rudeni un 2026. gada ziemu liecina, ka radio vismaz reizi nedēļā sasniedz 80,8% jeb aptuveni 1,2 miljonus Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.Mūzikas nozarē uzsver, ka radio un straumēšanas platformas nav jāuztver kā savstarpēji konkurējošas izvēles. Radio var kļūt par vietu, kur klausītājs pirmo reizi dzird kādu Latvijas mākslinieku, savukārt pēc tam viņš var turpināt šī izpildītāja mūziku klausīties “Spotify”, “YouTube” vai citās platformās.Tādējādi lielāka vietējās mūzikas klātbūtne radio varētu sniegt ieguvumu ne tikai pašiem mūziķiem. Jauns klausītājs var kļūt par straumēšanas platformas sekotāju, koncerta apmeklētāju vai ilgtermiņa fanu, veidojot plašāku ekonomisko ķēdi Latvijas mūzikas industrijā.Mūziķis, komponists un LaIPA padomes loceklis Mārcis Auziņš uzsver, ka diskusijas pamatā nevajadzētu būt cīņai pret radiostacijām.<blockquote>Šī nav cīņa pret raidstacijām vai to redakcionālo brīvību. Tā ir cīņa par samērīgu Latvijā radītās mūzikas vietu radio ēterā.</blockquote>Viņš uzsver, ka radio Latvijas mūziķiem ir būtisks instruments, lai sasniegtu klausītājus, vienlaikus respektējot arī radiostaciju tiesības veidot savu muzikālo piedāvājumu.<blockquote>Mēs varam atrast zelta vidusceļu, kas respektē gan raidstaciju redakcionālo brīvību, gan Latvijas mūzikas un kultūras intereses ilgtermiņā.</blockquote>Mūzikas nozares pārstāvji uzsver, ka iecerētais 30% slieksnis nav vērsts uz atteikšanos no pasaules mūzikas vai vienādu dziesmu sarakstu ieviešanu visās radiostacijās. Mērķis esot panākt, lai Latvijas mūzikai vietējā radio ēterā būtu pietiekami liela telpa, lai tā varētu sasniegt klausītājus, attīstīties un veidot jaunu auditoriju.

Музыка

Radio

Мысли

Latvijas mūzikas nozare atbalsta ieceri pakāpeniski palielināt Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio ēterā līdz 30%, norādot, ka tas dotu vietējiem māksliniekiem lielākas iespējas sasniegt klausītājus savā valstī un stiprinātu Latvijas...

Latvijas mūziķi pieprasa radio ēterā vairāk vietas atvēlēt pašmāju mūzikai

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...