Šodien, 2. aprīlī, savu 130. dzimšanas dienu svinētu leģendārais latviešu strēlnieks, aktieris un literāts Ēvalds Valters.

1923. gadā Valters sāka strādāt Liepājas teātrī, kur darbojās gan kā aktieris, gan kā režisors. Taču neilgi pēc tam, 1928. gadā, viņš pārcēlās uz Raiņa un Aspazijas Tautas nama Dailes teātri (tagad – Dailes teātri).

Dailes teātrī aktieris nostrādāja līdz pat sava mūža beigām. Skatītāju atmiņā allaž palika aktiera radītie groteskie, plastiskie raksturlomu tēli.

Valters sava mūža laikā nospēlēja ap 40 kino lomu, galvenokārt epizodiskus, taču ļoti spilgtus tēlus. Starp nozīmīgākajām jāmin vecais Kļava 1940. gada filmā “Zvejnieka dēls”, birģermeistars Eks 1970. gada “Vella kalpos”, Čakāns 1975. gada filmā “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, fotogrāfs 1979. gada filmā “Tās dullās Paulīnes dēļ”, Pigali Prīdis 1981. gada “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kā arī Velēnu vecītis 1990. gada filmā “Maija un Paija”.

Kā Latvijas neatkarības atjaunošanas (Trešās atmodas) simboliskais ievadītājs Ēvalds Valters atklāja Latvijas Tautas frontes I kongresu 8. oktobrī, 1988. gadā, un kopā ar rakstnieku Albertu Belu uzvilka Latvijas sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī tā paša gada 11. novembrī.

Valters bija pirmais, kurš saņēma atjaunotās Latvijas Republikas pasi 1992. gada jūnijā. Viņa vārdā ir nosaukta dāliju šķirne, kā arī iela Rīgā (Dreiliņos). Latvijas Pasts ir arī izdevis Ēvaldam Valteram veltītu pastmarku 1994. gadā.