Šodien diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem
attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās
mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas
Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA
"Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo
situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības
variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz
koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā,
atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav
izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama
diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas
datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām
funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt
atlikušajos paviljonos.

Otrajā scenārijā pārtikas tirdzniecība koncentrēta vēl
mazākā skaitā paviljonu, citām funkcijām atvēlot gan Gaļas, gan Zivju
paviljonu.

Savukārt visradikālākais piedāvājums bija pārtikas
tirdzniecību koncentrēt Gaļas un Piena paviljonā, bet pārējos paviljonus
atvēlēt citām funkcijām.

Diskusijas rīkotāji aicināja klātesošos nobalsot par kādu no
šiem trim variantiem. Balsojumā vismazāko atbalstu guva radikālākais scenārijs,
kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību divos paviljonos.

Ļoti plašas diskusijas izvērtās par to, kādas citas
funkcijas varētu īstenot Rīgas Centrāltirgū un tā paviljonos.

"Getho Games" līderis Raimonds Elbakjans atzina,
ka ir bijušas sarunas par iespēju Centrāltirgū izveidot kaut ko līdzīgu
"Ghetto games" Grīziņkalnā.

Viņš uzsvēra, ka tā bijusi tikai teorētiska runāšana. Taču,
ja tiks izlemts kaut ko tādu izveidot, tad nebūtu jākoncentrējas uz
"Ghetto games" Grīziņkalnā formas atkārtošanu, jo tas esot sezonāls
pasākums. 

Būtu jāizplāno kas pamatīgāks, ierīkojot, piemēram, parkūru
platformu, basketbola laukumu, skeitparku, paredzot iespēju futbolam un citām
aktivitātēm.

Ņemot vērā Rīgas Centrāltirgus pieejamību, izveidot šeit
infrastruktūru jauniešiem būtu svētīgs darbs, uzsvēra Elbakjans.

Pret to iebilda Rīgas domes deputāts Kaspars Spunde
(NA/LRA), kurš atzinīgi vērtēja izskanējušās idejas par citu funkciju
piešķiršanu tirgum. Taču viņš norādīja, ka vēl viens geto blakus jau esošajam
Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejam būtu ne sevišķi ētiski.

Diskusijā izskanēja idejas par teritorijas labiekārtošanu,
lai Centrāltirgus kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku. Izskanēja idejas par
koncertu rīkošanu tirgus teritorijā, moderna laikmetīgās mākslas muzeja izveidi
un citi.

Izskanēja arī aicinājums padomāt par autostāvvietām, jo
pašlaik cilvēki, piebraucot pie tirgus teritorijas, automašīnu atstāj uz 15-30
minūtēm un brauc prom. Tomēr, ja šajā teritorijā organizēs kultūras pasākumus,
tad būšot nepieciešams paredzēt stāvvietas lielākam skaitam automašīnu.

Kā viena no iespējām, kur novietot auto, tika piedāvāta
bijusī rūpniecības preču tirgus teritorija. Tā esot vienīgā vieta, kuru varot
apbūvēt. Šeit varētu ierīkot pazemes autostāvvietu, pirmā stāva līmenī izveidot
intermodālo satiksmes mezglu, bet virs tā uzbūvēt segtu terasi. Šajā vietā
varētu veidot perimetrālas apbūves kvartālu, paredzot tajā viesnīcu, dzīvojamo
funkciju vai ko citu.

Kā ziņots, Rīgas Centrāltirgus koncepcija tiek izstrādāta
nākamajiem desmit gadiem, un tā ietver gan esošās situācijas izvērtējumu, gan
ilgtermiņa attīstības plānu, mērķus un sasniedzamos rezultātus.

Veicot esošās situācijas izvērtējumu, nosakāma Rīgas
Centrāltirgus kā tirgus loma pilsētā, analizējami Baltijas jūras reģiona valstu
atbilstošāko tirgu attīstības virzieni, kā arī jāsniedz tirgus teritorijas
telpiskais un funkcionālais izvērtējums - par apbūvi, tirdzniecības zonām,
publisko ārtelpu, teritorijas labiekārtošanu un proporcionālo sadalījumu starp
Centrāltirgus tirdzniecības, pakalpojumu, biroju, tūrisma un kultūras objekta
funkciju.

Lai koncepcija būtu vispusīgi pamatota un atbilstu gan
iedzīvotāju vēlmēm gan saimnieciskajam pamatojuma, piedāvāto attīstības
scenāriju apspriešanā, izvērtēšanā un gala varianta izvēlē būtiska loma būšot
Rīgas pašvaldībai, deputātiem un visiem ieinteresētajiem rīdziniekiem, kuri
izstrādes gaitā aicināti izteikt savu viedokli un diskutēt par Rīgas
Centrāltirgus attīstības piedāvājumu nākamajiem 10 gadiem.

Rīgas Centrāltirgus ir lielākais Eiropas tirgus, kura kopējā
zemes platība ir 9,9 hektāri, bet no tās tirgus statuss ir noteikts teritorijai
6,7 hektāri platībā. 

Tirgū ir pieci segti paviljoni: Piena, Gaļas, Zivju, Sakņu
un Gastronomijas paviljoni. Tirdzniecības vietu kopskaits ir līdz 3000 vietām.

Centrāltirgus apmeklētāju skaits dienā sasniedz 30 000 - 50
000 cilvēku. 

Rīgas Centrāltirgus kopā ar Vecrīgu 1997.gadā ir iekļauts
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Kā ziņots, "Rīgas namu" apgrozījums 2022.gadā bija
17,658 miljoni eiro, kā arī tika gūta 188 718 eiro peļņa. "Rīgas
namu" pamatkapitāls ir 110 162 151 eiro, uzņēmuma īpašniece ir Rīgas
pašvaldība.

Рижская дум

Rīga

Kultūra

Rīgas Centrāltirgus

Oбщество

Šodien diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai. Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus...

Mākslas muzejs, “Ghetto games”, koncertu vieta un citi: Plāno, kā attīstīt Rīgas Centrāltirgu

LETA

Похожие новости

Загружаем...