<p>

<p><b>Gada nogalei pamazām tuvojoties, iedzīvotāji sāk apsvērt savas iespējas lielākām un mazākām dāvanām zem Ziemassvētku eglītes. Vai dāvinājuma līgumu var sastādīt paša spēkiem, vai tomēr labāk vērsties pie notāra? Vai lielās dāvanas var paņemt atpakaļ, ja dāvinātājs tomēr pārdomā? Uz šiem un citiem biežāk uzdotajiem jautājumiem atbild Latvijas zvērināti notāri.</b></p><h2>Dāvinājuma līgums. Varbūt to sastādīt pašam?</h2><p>Dāvinājums ir bezatlīdzības darījums, kas nozīmē, ka, piemēram, nekustamais īpašums tiek piešķirts jaunajam īpašniekam aiz devības, bez atlīdzības. Likums neliedz, noslēdzot dāvinājuma līgumu, iztikt bez notāra palīdzības, proti, - uzrakstīt līgumu un pat nostiprinājuma lūgumu pašiem un pie notāra vērsties tikai, lai apliecinātu parakstus uz nostiprinājuma lūguma. Tomēr arī tad, ja dāvinājuma līgums tiek slēgts starp cilvēkiem, kas savstarpēji bauda viens otra uzticību, ir tiesiskas nianses, kuras der zināt un kuras notārs, gatavojot darījumu, pastāstīs - piemēram, par īpašuma tiesību pārejas kārtību, iespējām noteikt īpašuma tiesību aprobežojumus un tamlīdzīgi. Izvēloties dāvinājumam notariālā akta formu, līdzējiem nebūs raižu par līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā, jo to visu paveiks notārs.</p><p>Latvijas zvērināta notāre Linda Eglīte norāda, ka, dāvinot īpašumu, normatīvie akti neparedz privātpersonu sagatavotu nostiprinājuma lūguma iesniegšanu rajona (pilsētas) tiesā bez notāra vai bāriņtiesas apliecinājuma. Tas gan nenozīmē, ka gadījumā, ja pašas privātpersonas ir kompetentas sagatavot nostiprinājuma lūgumu, to nevarētu iepriekš sastādīt un iesniegt notāram apliecināšanai. Pēc privātā kārtā noslēgta dāvinājuma līguma notārs sagatavos nostiprinājuma lūgumu atbilstoši noslēgtā darījuma noteikumiem. Savukārt, ja darījuma dalībnieki nostiprinājuma lūgumu būs sagatavojuši paši, notārs apliecinās nostiprinājuma lūdzēju paraksta īstumus un rīcībspēju, lai dokuments būtu derīgs iesniegšanai rajona (pilsētas) tiesā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.</p><p>Nostiprinājuma lūguma sagatavošanas procesā notārs pārliecināsies par aktuālajiem ierakstiem attiecīgajās datu bāzēs, tāpēc nostiprinājuma lūgumā paredzēs arī nepieciešamos nostiprinājuma lūdzēju apliecinājumus vai kādus papildu nosacījumus un apstākļus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī uzskaitīs visus rajona (pilsētas) tiesā iesniedzamos nepieciešamos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.</p><h2>Vai dāvanu var paņemt atpakaļ un lauzt dāvinājuma līgumu?</h2><p>Atcelt noslēgtu dāvinājuma līgumu var, abām pusēm labprātīgi vienojoties un parakstot dāvinājuma līguma atcēlēju līgumu, apstiprina Latvijas zvērināta notāre Agita Macijevska. Dāvinājuma līgumu var atsaukt, ceļot prasību tiesā, ja par pamatu tam ir apdāvinātā rupja nepateicība un līgumu nav iespējams atcelt, savstarpēji labprātīgi vienojoties (attiecas uz pilngadīgām personām). Par apdāvinātā nepateicību atzīstami dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt (Latvijas Republikas Civillikuma 1919. pants).</p><h2>Kā apdāvināto var ietekmēt neatraidāmie mantinieki?</h2><p>Latvijas zvērināta notāre Linda Eglīte norāda, ka neatņemamās daļas tiesīgie (iepriekš normatīvajos aktos saukti arī par neatraidāmajiem mantiniekiem) ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie. Civillikuma 1922. pantā ir noteikts - ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Tas nozīmē, ka neatņemamās daļas tiesīgie var prasīt kompensēt neatņemamo daļu naudā, ko nosaka, aprēķinot neatņemamo daļu, jo normatīvajos aktos ir precīzi noteikta kārtība, kādā tiek aprēķināta neatņemamā daļa - tā ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais mantotu pēc likuma. Tātad pat neatņemamās daļas izdalīšanas gadījumā naudā izmaksājamā maksimālā daļa būtu puse no dāvinājumā saņemtā īpašuma vērtības, ņemot vērā, cik neatņemamās daļas tiesīgo pieprasa savas daļas.</p><p>Jāņem vērā, ka, aprēķinot neatņemamo daļu, par pamatu jāņem dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Ja šī manta vēlāk pavairojusies, jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam, atbilstoši Civillikuma 1922. pantā minētajam.</p><p>Lai saņemtu zvērināta notāra pakalpojumus vai juridisku konsultāciju, aicinām vērsties pie kāda no notāriem, izmantojot Latvijas Zvērinātu notāru padomes interaktīvo karti: <a target="_blank"  href="https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map" title="Link: https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map">https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map</a></p></p>

Likumi

Актуально

Gada nogalei pamazām tuvojoties, iedzīvotāji sāk apsvērt savas iespējas lielākām un mazākām dāvanām zem Ziemassvētku eglītes. Vai dāvinājuma līgumu var sastādīt paša spēkiem, vai tomēr labāk vērsties pie notāra? Vai...

Lielās dāvanas un dāvinājuma līgumi - biežāk uzdotie jautājumi notāriem

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...