Ieslodzītie pretrunīgi izturas pret pārcelšanos uz jauno cietumu Liepājā

Nedēļas laikā, kopš ekspluatācijā nodots jaunuzbūvētais Liepājas cietums, Latvijas ieslodzījuma vietās vērojama nebijusi rosība un krasi atšķirīgas reakcijas.Kamēr daļa ieslodzīto no citiem cietumiem izmisīgi lūdz viņus pārcelt uz Kurzemes piekrasti, cerot uz labāku izglītību, darba iespējām un brīvību no vecajām neformālajām hierarhijām, citi pretojas pārvešanai. Jaunais cietums, kas ir modernākais Ziemeļeiropā, kļuvis par simbolu jaunai ērai Latvijas sodu izpildes sistēmā, kur tehnoloģijas un resocializācija aizstāj dzeloņstiepļu un senu tradīciju valdīšanu.Drošības mūris pret nelegālo apritiViens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daļa ieslodzīto nevēlas nonākt Liepājā, ir jaunā cietuma augstā tehnoloģiskā drošība. Māris Dumpis, Liepājas cietuma priekšnieks, norāda, ka iestāde ir aprīkota ar mūsdienīgu rentgena aparatūru un arkām, kas spēj fiksēt pat vismazākos metāla vai citus aizliegtos priekšmetus. Atšķirībā no vecajām cietumu ēkām, kurās bieži tika saņemtas sūdzības par "pienesumiem" caur logiem, Liepājas jaunajā cietumā logi nav atverami. Tas praktiski izslēdz mobilo tālruņu, narkotiku un citu neatļautu lietu apriti, kas līdz šim bijusi daļa no ieslodzīto ikdienas komunikācijas ar ārpasauli.Bēgšana no neformālās hierarhijasPretēja situācija vērojama Rīgas Centrālcietumā, kur ieslodzītie raksta iesniegumus ar lūgumu pārcelt viņus uz jauno mītni. Šie cilvēki meklē glābiņu no gadu desmitiem valdījušajiem neformālajiem noteikumiem un iekšējās vardarbības. Jaunajā projektā viss ir pakārtots tam, lai novērstu nevaldāmu kontaktu starp dažādām personu grupām. Ieslodzītie tiek izvietoti pa divi kamerā, un uzraudzība ir tik cieša, ka fiziska ietekmēšana starp kastām kļūst praktiski neiespējama. Šis ir pirmais solis, lai noziedzīgā pasaule vairs nevarētu reproducēt savus likumus aiz restēm.Resocializācija kā sabiedrības drošības garantsTieslietu sistēmas vadība uzsver, ka modernie apstākļi nav dāvana noziedzniekiem, bet gan investīcija visas sabiedrības drošībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins skaidro, ka cietums projektēts tieši resocializācijas vajadzībām, nevis vienkārši pielāgots vecām ēkām. Galvenais uzdevums ir panākt, lai pēc brīvības atgūšanas cilvēks neizdarītu jaunus noziegumus. 30 hektāru lielajā teritorijā izvietoti izglītības un nodarbinātības centri, kuros uzņēmēji plāno izvietot darbagaldus un algot ieslodzītos, tādējādi sniedzot viņiem prasmes un iespēju nopelnīt naudu likumīgā ceļā.Projekts, kas lauza būvniecības stereotipusJaunais Liepājas cietums ir vērienīgākais valsts pasūtījuma projekts kopš neatkarības atjaunošanas, un tas izceļas ar neierastu precizitāti. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ar gandarījumu atzīmē, ka darbi pabeigti ne tikai noteiktajos termiņos, bet arī ar ievērojamu finanšu ietaupījumu – vairāk nekā 5 miljoniem eiro. Kopējās izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro, radot telpu 1200 ieslodzītajiem. Šī pieredze tagad tiek piedāvāta citām ministrijām kā paraugs, kā veiksmīgi realizēt liela mēroga stratēģiskus objektus

Liepāja

360 Ziņas

Cietumsods

Nedēļas laikā, kopš ekspluatācijā nodots jaunuzbūvētais Liepājas cietums, Latvijas ieslodzījuma vietās vērojama nebijusi rosība un krasi atšķirīgas reakcijas. Kamēr daļa ieslodzīto no citiem cietumiem izmisīgi lūdz viņus pārcelt uz Kurzemes...

Liepājas jaunais cietums: cerība uz drošību vai bailes no kontroles?

Toms Ģigulis, 360 Ziņas žurnālists

Похожие новости

Загружаем...