Bērni ir kā mazi komiķi – tikai viņi paši
to nezina. Viņu teiktais bieži ir tik tiešs, ka pieaugušo pasaulē tas kļūst par
īstu kuriozu avotu. Un, lai arī vecākiem dažreiz gribas zemē iegrimt no
mulsuma, vēlāk šie stāsti kļūst par ģimenes relikvijām — stāstiem, ko atceras
un pārrunā vēl pēc gadiem. It īpaši, kad viss sākās dārziņā, un mazā mute
atveras pavisam nevainīgi… bet sekas ir pamatīgas.

“Mamma vakar
sēdēja uz tualetes un raudāja”

Lūk, viena no tām
frāzēm, kas liek visiem dārziņa darbiniekiem uzreiz pievērst uzmanību.
Audzinātāja ar līdzjūtīgu skatienu pieiet un sāk vaicāt, vai viss kārtībā
mājās. Bet patiesībā tas bija brīdis, kad mamma vienkārši noslēpās no bērniem,
lai uz piecām minūtēm pabūtu klusumā.

“Mums mājās
ledusskapī ir tikai kečups”

Pēc šāda
paziņojuma, protams, rodas jautājumi. Vai mājās viss kārtībā ar pārtiku? Bet
patiesībā tā bija diena pēc lielā iepirkuma atlikšanas.

“Mans tētis ir
boss, viņš visiem kliedz”

Realitātē tētis
mājās mierīgs, bet darbā – jā, vada komandu. Bērnam tas šķiet vareni — tāpēc
tas kļūst par varoņstāstu.

“Mamma vakar
dzēra 'pieaugušo sulu' un dejoja viena”

Patiesībā — mamma
atvēra vīna pudeli un uzlika mūziku. Bet bērns to
uztvēra kā ballīti.

“Es zinu visus
vārdus, ko nedrīkst teikt. Tētis mani iemācīja”

Pietika ar vienu
futbola spēli, un tagad bērns zina, ko teikt, lai visi klausītos.

“Mēs mājās
vienmēr ēdam čipšus vakarā”

Šķietami
nevainīgs teikums, bet tagad audzinātāja domā, ka tas ir ikvakara rituāls.

“Mamma liek
tētim gulēt uz dīvāna, kad viņš aizmirst iznest miskasti”

Bērnam — drāma. Patiesībā – humors
pieaugušo pasaulē.

“Man nepatīk
vannā, jo tad mamma mazgā man degunu”

Viss, kas bērnam
šķiet netaisnīgs, kļūst par stāstu. Pat deguna tīrīšana.

“Es dzirdēju,
ka mamma teica tētim sliktu vārdu, kad redzēja elektrības rēķinu”

Mamma pasaka
vienu vārdu, bet bērns – jau dokumentē notikušo kā stāstu.

“Tētis guļ,
kad mamma mazgā grīdu. Viņš teica, ka tā ir viņas joga”

Nevainīgs joks
kļūst par bērna uztveres klasiku.

<h3>Kāpēc tas viss ir arī mazliet skaisti</h3>

Jā, bērni mūs atmasko. Viņi pasniedz mūsu
ikdienu kā teātri. Bet viņi redz mūs kā varoņus — un viss, ko darām, viņiem ir
svarīgi.

Šie mirkļi atgādina, ka dzīvē nevajag visu
slēpt aiz pieklājības filtriem. Jo smiekli, kautrība un neliels mulsums — tas
viss padara vecāku ikdienu dzīvu.

юмор

детские анекдоты

Шутки

Дети

Bērni ir kā mazi komiķi – tikai viņi paši to nezina. Viņu teiktais bieži ir tik tiešs, ka pieaugušo pasaulē tas kļūst par īstu kuriozu avotu. Un, lai arī vecākiem...

“Mana mamma tikai guļ” un citas bērnu smieklīgās patiesības

Laima Bērziņa

Похожие новости

Загружаем...