Katrs trešais jaunais ārsts Eiropas Savienībā (ES) cieš no depresijas, savukārt 60% - no trauksmes, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajā konferencē "Nākotnes veselības ekonomika: efektivitāte un ilgtspēja" uzsvēra Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Anna Klēšmite-Blūma."Kādus veselības aprūpes pakalpojumus varam nodrošināt sabiedrībai, ja nerūpējamies par cilvēkiem, kas velta neskaitāmas stundas, lai apgūtu savu arodu?" retoriski vaicāja Klēšmite-Blūma.Viņas ieskatā, valstiskā līmenī būtu vairāk jāatbalsta jaunos speciālistus, kas izvēlējušies veikt medicīnas izglītības ceļu 11 gadu garumā.Kā potenciālu atbalsta resursu asociācijas vadītāja minēja atbalsta personāla paplašināšanu.Atbalsta personāls varētu koordinēt pacientu plūsmu, lai atvieglotu administratīvo slogu mediķiem. Tāpat asociācijas vadītāja minēja vairākus ārvalstu piemērus, kur veselības aprūpē iesaistīts arī sociālais darbinieks, kas, samazinot medicīnas personāla darba slogu, zvana un informē pacientus par pieejamajiem pakalpojumiem."Mums ir vairāk jādomā par to, kā atbalstīt jaunos ārstus visos iespējamajos veidos, un mums nav 11 gadu, lai gaidītu", viņa pauda.

Depresija

Ārsti

Здоровье

Katrs trešais jaunais ārsts Eiropas Savienībā (ES) cieš no depresijas, savukārt 60% - no trauksmes, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajā konferencē "Nākotnes veselības...

Mediķe: Katrs trešais jaunais ārsts ES cieš no depresijas

LETA

Похожие новости

Загружаем...