Katru gadu rudens mēnešos aptuveni 10 % no KASKO
apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem saistīti ar auto sadursmēm ar meža
zvēriem, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance
Company” dati. Kā stāsta drošas braukšanas instruktors Andris Vovers, no
sadursmes reizēm ir teju neiespējami izvairīties pat pieredzējušākajiem
autovadītājiem, un šajos brīžos liela nozīme ir gan šofera vadīšanas prasmēm,
gan sava automobiļa pārzināšanai.

Sadursme ar alni, briedi, mežacūku, stirnu vai citu meža
dzīvnieku var rezultēties gan tiešā triecienā, gan automašīnas bojājumos, ko
izraisa izvairīšanās no trieciena. Piemēram, izvairīšanās no dzīvnieka var
nozīmēt nobraukšanu no ceļa un auto apgāšanos, ietriekšanos citā automašīnā.
Vieglākos negadījumos tie būs nelieli bojājumi, kas rodas, piemēram, ja
dzīvnieks aizķer spēkrata priekšdaļu.

Kopumā tieši rudenī meža zvēri aktīvāk meklē patvērumu un
barību pirms ziemas, ar ko jārēķinās arī autovadītājiem. Šogad septembrī BTA
saņēmis jau par 17 % vairāk atlīdzību pieteikumu par sadursmēs ar meža zvēriem
bojātiem auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pēc apdrošinātāja aplēsēm, aptuveni
divas trešdaļas no visām sadursmēm notiek ar lielajiem dzīvniekiem – aļņiem,
briežiem un stirnām. Retāk pieteikumos reģistrētas sadursmes ar meža cūkām,
lapsām un tādiem mazākiem dzīvniekiem kā āpši, jenoti un zaķi. 

Dārgākā izmaksātā atlīdzība reģistrēta pērnā gada oktobrī,
vieglajai automašīnai saskrienoties ar lielu meža dzīvnieku. Trieciena
rezultātā bojāta visa auto virsbūve un nostrādājuši drošības spilveni, BTA
atlīdzībā izmaksājot vairāk nekā 32 000 eiro. Savukārt Balvu novadā kādu “Opel”
markas automobiļa vadītāju pārsteidza uz ceļa braucamās daļas izskrējis briedis
– sadursmes rezultātā bojāts automašīnas jumts, vējstikls, lukturi. Atlīdzības
summa šajā gadījumā pārsniedza 25 000 eiro. Tikmēr Bauskas novadā kāds “Jeep”
šoferis, mēģinot izvairīties no dzīvnieka, nobrauca no ceļa, ietriecās kokā un
apgāzās uz sāniem, un atlīdzība par automašīnas remontu sasniedza 21 400 eiro. 

Autosporta kompleksa “Raceway Baltic” drošas braukšanas
instruktors Andris Vovers skaidro, ka “zelta formulas”, kā izvairīties no
sadursmēm ar meža zvēriem nav, turklāt dzīvnieka reakciju uz tuvojošos
automašīnu līdz galam paredzēt nav iespējams – tas var apstāties, mainīt
virzienu vai pēkšņi skriet pāri ceļam. 

“Katram autovadītājam pirms tumšā laika iestāšanās būtu
jāveic mājasdarbs, lai vispirms uz ceļa esošo zvēru spētu laicīgi pamanīt.
Piemēram, auto lukturiem un skatam caur vējstiklu ir jābūt skaidram – attiecīgi
tās ir labā stāvoklī esošas logu slotiņas un vējstikls, kas braukšanas laikā
nav aizsvīdis. Vadītāja uzmanība ir pievērsta ceļam. Ja meža zvērs uz ceļa ir
pamanīts, tālāk jautājums ir par katra šofera vadīšanas iemaņu krājumu un sava
auto pārzināšanu, lai spētu izvairīties no priekšā esoša šķēršļa – vai tā būtu
avārijas bremzēšana, vai šķēršļa apbraukšana,” skaidro Vovers.

Viņš uzsver, ka ikvienam autovadītājam drošā vidē vajadzētu
vairākas reizes praktiski izmēģināt izvairīšanos no šķēršļa, lai, sastopoties
ar dzīvnieku uz ceļa, rīcības algoritms jau būtu atstrādāts, bet automātiskā
reakcija – skaidri paredzama. 

Tāpat jāatceras, ka ceļa seguma stāvokli šobrīd būtiski
ietekmē rudenim raksturīgie laikapstākļi. Labos ceļa apstākļos ārkārtas
bremzēšanas ceļš pie ātruma 70 km/h, ieskaitot vadītāja reakciju, būs ap 45
metriem, bet pie 90 km/h – jau 70 metri. Taču rudenī tāda kombinācija kā slapjš
vai slidens ceļš, nolietotas riepas, novēlota šofera reakcija tumšajā laikā un
neprognozējama dzīvnieka kustība patiesībā var nozīmēt daudz lielāku
bremzēšanas ceļu. 

Praktiski ieteikumi autovadītājiem diennakts tumšajā laikā,
kas jāņem vērā attiecībā uz ceļu satiksmes situācijām, kurās ir iesaistīti meža
zvēri:

<ul><li>Izvēlieties braukšanas ātrumu atbilstoši redzamībai.
Autovadītājiem jāsamazina braukšanas ātrums – sevišķi ceļa posmos blakus
mežiem, krūmājiem, laukiem un grāvjmalām. Vēlams izmantot tālās gaismas,
pārslēdzoties uz tuvajām gaismām, ja tiek pamanīts meža dzīvnieks. </li><li>Dzīvnieki var pārvietoties baros – ieraugot vienu dzīvnieku,
jāsamazina ātrums. Pamanot vienu alni, stirnu vai mežacūku, jārēķinās, ka
tuvumā var būt vēl citi, tāpēc jāsamazina braukšanas ātrums. Nereti negadījumi
notiek, kad autovadītājs, mēģinot izvairīties no vienas stirnas, saskrējies ar
citu, kas tai sekojusi. </li><li>Ja sadursme ir neizbēgama – jābremzē. Jau pamanot dzīvnieku
uz brauktuves, autovadītājam spēcīgi jābremzē, vienlaikus ņemot vērā ceļa
apstākļus un apkārtējo satiksmi – proti, jāizvairās no iebraukšanas pretējā
joslā, ja pa to brauc citi satiksmes dalībnieki. </li><li>Ja sadursme tomēr notikusi, jāapstājas, jāieslēdz avārijas
gaismas un, neapdraudot sevi, jābrīdina citus satiksmes dalībniekus ar avārijas
zīmi. Par negadījumu jāziņo pa tālruni 112, sekojot dienestu norādījumiem.
Ievainotam dzīvniekam nav ieteicams tuvoties un mēģināt to patstāvīgi
pārvietot, jo tas var būt agresīvs. Par notriektu vai ievainotu dzīvnieku var
ziņot arī lietotnē “Mednis”. </li><li>Jāsazinās ar apdrošinātāju, lai pieteiktu KASKO
apdrošināšanas atlīdzību.</li></ul>

Лес

Ceļu satiksme

Automašīnas

Dzīvnieki

Drošība

Daba

Машина

Katru gadu rudens mēnešos aptuveni 10 % no KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem saistīti ar auto sadursmēm ar meža zvēriem, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” dati. Kā stāsta...

Meža zvērs uz ceļa - strauji bremzēt vai apbraukt? Braukšanas instruktora padomi

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...

Загружаем...