Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.Tikmēr 2021. gada budžeta un to pavadošo likumprojektu izskatīšana Saeimai 2020. gadā prasīja vēsturiski ilgāko laiku, kopumā šim procesam atvēlot gandrīz 78 stundas, ieskaitot pārtraukumus. Tāpat kā budžets 2022. gadam, arī šis budžets tika pieņemts e-Saeimas sistēmā.Skatot budžetu 2026. gadam, deputāti citastarp pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.No nākamā gada 15. marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam - no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum - par 0,03 eiro par pudeli.Nākamgad un no 2027. gada paredzēta straujāka likmju celšana visiem tabakas izstrādājumiem - par pieciem procentiem vairāk, nekā bija plānots iepriekš. Salīdzinājumā ar šī gada cenām vienas cigarešu paciņas cena no 2028. gada pieaugs par 2,20 eiro, sasniedzot 7,50 eiro, savukārt karsējamai tabakai pieaugums plānots 0,35 eiro apmērā par paciņu, bet divu mililitru e-šķidruma iepakojuma cena pieaugs par 0,15 eiro.No 2028. gada nodokļa pieaugums paredzēts arī saldinātajiem dzērieniem, kā arī enerģijas dzērieniem tiks noteikta atsevišķa akcīzes nodokļa likme.Tāpat Saeimas deputāti pieņēmuši vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī tad, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.No nākamā gada palielināsies arī vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, un tas būs 600 eiro apmērā. Patlaban šis pabalsts ir 421,17 eiro.Deputāti pieņēma arī grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus tiks noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā.Grozījumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas PVN regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likumu.Samazināto 12% PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu un bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām un pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei un maizes stienīšiem.Samazinātais PVN paredzēts svaigam, sterilizētam vai pasterizētam govs, aitas vai kazas pienam, bet neattieksies uz ultrasterilizētu pienu, kā arī kondensēto un tvaicēto pienu.Samazināto PVN piemēros arī svaigai un atdzesētai vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu un paipalu gaļai, tostarp sadalītai, atkaulotai, grieztai, maltai mājputnu gaļai un šādas gaļas subproduktiem. Nodokļa samazinājums nav paredzēts saldētai gaļai.Samazināto 12% PVN likmi piemēros arī svaigām - termiski neapstrādātām - mājputnu olām čaumalās.Paredzēts, ka samazināto PVN likmi pārtikas produktiem piemēros no nākamā gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.Pieņemtas arī izmaiņas deviņos likumos, kas no 2027. gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā.Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu. Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9% apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.Nākamajā gadā par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā.Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valsts drošības stiprināšanai nākamgad papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā.Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026. gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Lielāks būs bērna piedzimšanas pabalsts un bērna kopšanas pabalsts, kā arī lielāks atbalsts būs aizbildņiem un adoptētājiem.Savukārt, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā paredzēts, lai varētu īstenot jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.Papildus vēl 105,4 miljonus eiro paredzēts novirzīt citiem pasākumiem, tostarp veselības aprūpē.

деньги

Budžets

Politika

Актуально

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no...

Nākamā gada valsts budžets būs ar 3,3% deficītu

LETA

Похожие новости

Загружаем...