NATO un Eiropas Savienība (ES) sestdien uzteica ASV kā vidutāja panākto miera vienošanos starp Armēniju un Azerbaidžānu.

"Mēs atzinīgi vērtējam progresu miera virzienā starp Armēniju un Azerbaidžānu un pateicamies [ASV prezidentam Donaldam Trampam] par viņa ieguldījumiem mierā. Šis ir nozīmīgs solis uz priekšu," platformā "X" sacīja NATO pārstāve Elisona Hārta.

Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta uzteica vienošanos un mudināja to ātri īstenot.

Kā pauda ES līderi, piektdien Baltajā namā parakstītā vienošanās "bruģē ceļu uz ilgstošu, ilgtspējīgu mieru abām valstīm un visam reģionam".

"Tagad būs svarīgi nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu īstenoti pasākumi, par kuriem panākta vienošanās, lai garantētu stabilu un nepārtrauktu virzību uz pilnvērtīgu normalizāciju," viņi piebilda.

Tramps paziņoja, ka Armēnija un Azerbaidžāna ir apņēmušās "uz visiem laikiem izbeigt visas kaujas, atvērt tirdzniecību, ceļošanu un diplomātiskās attiecības un respektēt viena otras suverenitāti un teritoriālo nedalāmību".

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs uzteica Trampu ieguldījumu un uzsvēra, ka "Lielbritānija ir gatava atbalstīt mieru Dienvidkaukāzā, kad abas puses ievēro savas saistības".

Azerbaidžānas un Armēnijas kaimiņvalsts Irānas Ārlietu ministrija apsveica vienošanos, taču brīdināja pret ārvalstu iesaisti reģionā.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un ASV prezidents Tramps piektdien Baltajā namā parakstīja kopīgu deklarāciju.

Parakstītā dokumenta būtība un saistošais raksturs tomēr nebija pilnīgi skaidri. Alijevs raksturoja šo kopīgo deklarāciju kā pirmo soli uz miera līgumu.

Pašinjans uzsvēra, ka "notikušais ir vēsturisks. Mēnešiem ilgi esmu teicis, ka starp Armēniju un Azerbaidžānu kara nebūs, ka būs miers. Tagad varam teikt, ka miers ir panākts".

Armēnija un Azerbaidžāna martā vienojās par visaptveroša miera līguma tekstu, taču Baku kopš tā laika ir izvirzījusi virkni prasību, arī par grozījumiem Armēnijas konstitūcijā un atteikšanos no teritoriālajām pretenzijām uz Karabahu, pirms tā parakstītu šo dokumentu. Jūlija sākumā Pašinjans un Alijevs tikās Apvienotajos Arābu Emirātos, taču izrāvienu panākt neizdevās.