Lai arī publiski nereti izskan bažas, ka Rietumi sāk pagurt ar atbalsta sniegšanu Ukrainai, Hāgā notikušā NATO samita laikā neko tādu novērot nevarēja, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Viņš atgādināja, ka pērn notikušā NATO samita laikā dalībvalstis vienojās par atbalsta sniegšanu Ukrainai 40 miljardu eiro apmērā, un šī apņemšanās tika izpildīta pat ar uzviju, sasniedzot 51 miljardu eiro. Alianses dalībvalstu šī gada pirmajos sešos mēnešos paustie solījumi liecina, ka arī šogad Ukrainas aizsardzībai varētu tikt sniegts vismaz tikpat liels, ja ne vēl lielāks atbalsts, stāstīja Riekstiņš.

Vēstnieks atzīmēja arī Hāgas samita laikā notikušo Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, par ko Tramps savā preses konferencē izteicies ļoti pozitīvi.

"Ja ļaudīm ir bažas (..), ka Rietumi šī kara rezultātā varbūt sāk piegurt ar palīdzības sniegšanu [Ukrainai], tad man jāsaka, ka es šādus pieguruma elementus samita laikā nemanīju," sacīja Riekstiņš.

Uz jautājumu, vai samitā varēja redzēt jaunas vēsmas un apņemšanās Ukrainas atbalstam, vēstnieks gan atbildēja noraidoši. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "visi sabiedrotie ļoti labi redz, kurš ir kurš", un neesot nekādu šaubu, ka sabiedrotajiem ir vienprātīgs viedoklis par nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu un pastiprināt sankcijas pret agresorvalsti Krieviju.

"Man jāsaka, ka šajā ziņā tā vienotība bija pietiekami solīda. Protams, katrai valstij varbūt ir savas nianses un kāds specifisks skatījums atkarībā no ģeogrāfiskā izvietojuma un kaut kādiem citiem aspektiem, bet visā visumā man jāsaka, ka atbalsts prezidenta Zelenska varonīgai savas valsts vadīšanai šajā ļoti sarežģītajā situācijā (..) nav mazinājies nekādā gadījumā," izteicās Riekstiņš.

Kā ziņots, trešdien Hāgā noslēdzās NATO samits, dalībvalstīm paužot nesatricināmu uzticību savstarpējās aizsardzības principam, kā arī apņemoties palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta.

Samita galadokumentā Krievija atzīta par "ilgtermiņa draudu" kolektīvajai drošībai, kā arī atkārtoti pausts "ilgstošs" atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Maskavas agresiju.

Alianses dalībvalstis paziņojušas, ka ir "vienotas, stājoties pretī lielajiem draudiem drošībai (..), īpaši ilgtermiņa draudiem, ko Eiroatlantiskajai drošībai rada Krievija," teikts samita deklarācijā.

"Sabiedrotie atkārtoti apliecina savu ilgstošo suverēno apņēmību sniegt atbalstu Ukrainai, kuras drošība vairo mūsu drošību," paziņojuši NATO dalībvalstu līderi.

Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns pēc NATO samita Hāgā norādīja, ka ir panākta sapratne, kas ir apdraudējums un ar ko mums ir jācīnās.

NATO samitā pieņemtajā deklarācijā ir uzsvērts, ka, saskaroties ar drošības draudiem un izaicinājumiem, īpaši ņemot vērā Krievijas ilgtermiņa draudu eiroatlantiskajai drošībai un pastāvīgo terorisma draudu, sabiedrotie apņemas līdz 2035.gadam ik gadu ieguldīt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pamatdrošības vajadzībām, kā arī aizsardzības un drošības saistītajiem izdevumiem, lai nodrošinātu individuālās un kolektīvās saistības.

Pudāns akcentēja, ka neatkarīgi no samita rezultātiem, Latvija tāpat būtu stiprinājusi savas spējas. Alianses dalībvalstu apņemšanās palielināt izdevumus aizsardzībai dos bruņotajiem spēkiem to, kas vajadzīgs, lai arī Latvija varētu īstenot savus aizsardzībus plānus un būtu uzticams spēks un partneris kopīgo NATO aizsardzības plānu realizēšanā.

NBS komandieris arī uzteica NATO dalībvalstu apņemšanos rast ceļus un piešķirt vajadzīgo finansējumu, jo bruņotajiem spēkiem galvenais ir militārās spējas. Viņa ieskatā nākamais solis ir vētīt, kā alianses dalībvalstis pārvērtīs finansējumu rālās kaujas spējās, līdz ar to Latvija varēs pilnveidot savus aizsardzības plānus, lai tie kļūtu vēl ambiciozāki, drošāki un pārliecinošāki.

NATO katrai dalībvalstij nosaka savus plānus un mērķus, kas ir jāsasniedz. Taujāts, kādi ir Latvijas sasniedzami rezultāti, Pudāns skaidroja, ka tie ir 2023.gadā pārskatītie aizsardzības plāni, kuriem ir spēju mērķi. Tos samitā augstākajā līmenī apstiprināja un visas NATO dalībvalstis apņēmās šos mērķus sasniegt. Runa ir par militārajām spējām, kas ir vajadzīgas, lai varētu īstenot aizsardzības plānus.

NBS komandieris atzīmēja, ka katrai valstij ir iedalīts savs virziens, piemēram, Latvijai ir jāstiprina pretgaisa aizsardzība, jānodrošina papildu resursi, jāstiprina sauszemes komponentes, kas ir mehanizētā brigāde. Viņš norādīja, ka Latvija sāk šos uzdevumus pildīt atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un noslēgtajiem līgumiem attiecībā uz mehānizētās brigādes pastiprināšanu ar kājinieku kaujas mašīnām, tāpat runa ir par ugunsjaudu, papildu artilērijas sistēmām un tālās darbības artilēriju.

"Tas ir mūsu attīstības bruņoto spēku plānos, bet vairāki mērķi no mums prasa sasniegt šīs spējas ātrāk, vai arī lielākā apjomā, piemēram, vairāk munīcijas, lielāks vienību skaits. Mums ir skaidrs plāns, kas ir vajadzīgs un ko mēs varētu sasniegt nākamo četru gadu laikā, atvēlot aizsardzībai 5% no IKP," sacīja Pudāns.

Viņš klāstīja, ka prioritātes veido 12 punkti, kurus NBS ir gatavi papildināt. Tāpat NBS komandieris piebilda, ka līdzās minētajam klāt vēl nāk papildu personāls, lai šīs jaunās spējas nodrošinātu, tostarp ar rezervers karavīriem, profesionālā dienesta karavīriem.

Tikmēr Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, atbildot uz jautājumu, vai NATO apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus varētu būt pietiekami spēcīgs signāls, lai atturētu Krieviju no mēģinājumiem testēt aliansi, uzsvēra, ka ne deklarācijas garums, kas šogad ir tikai viena lapa, ne procentuālie rādītāji paši par sevi nevienu neatturēs.