Zinātnieki Antarktīdā atklājuši vairāk nekā 34 miljonus gadu vecu ainavu, kas līdz šim bija apslēpta vairāk nekā pusotra kilometra biezā ledū, vēsta britu medijs “Daily Mail”.

Zinātnieki Austrumantarktīdā, attālajā Vilksa Zemē, ir atklājuši iespaidīgu seno ainavu, kas vairāk nekā 34 miljonus gadu slēpusies zem bieza ledus slāņa. Teritorija, kuras lielums pārsniedz 31 tūkstoti kvadrātkilometru, kādreiz bijusi klāta ar upēm, mežiem un, iespējams, pat palmām.

Pētījumā, kas veikts, izmantojot satelītattēlus un ledus radaru, zinātnieki identificēja trīs milzīgus paaugstinātas zemes masīvus, kurus šķir dziļas ielejas – vietām līdz pat 1200 metru dziļumam un 40 kilometru platumam.

“Šī ir kā laika kapsula,” norāda pētījuma vadītājs, ģeogrāfijas profesors Stjuarts Džeimisons no Dārhemas Universitātes. Viņš norāda, ka zeme zem Austrumantarktīdas ledus ir mazāk izpētīta nekā Marss.

Atšķirībā no aktīvākām ledāju zonām, šajā reģionā ledus slānis ir auksts un lēni kustīgs – aptuveni 5 metrus gadā –, tāpēc ainava ir saglabājusies neticami labā stāvoklī. Šādu veidojumu sauc par "aukstā pamata ledus segumu", kas neizraisa būtisku zemes eroziju.

Senajos laikos, pirms Antarktīda nonāca pie Dienvidpola un tika izolēta no siltākiem okeāniem, šeit valdīja mērens klimats. Kad superkontinents Gondvāna sāka sašķelties, šajā reģionā radās plaisas un ielejas, kur vēlāk sāka veidoties nelieli ledāji. Apmēram pirms 14 miljoniem gadu Austrumantarktīdas ledus sega pilnībā pārklāja šo apvidu.

“Lai gan dažās siltākās vēstures epizodēs ledus daļēji kusa, tas nekad pilnībā neatkāpās,” skaidro Ņūkāslas Universitātes profesors Nīls Ross. “Tāpēc šis atklājums ir īpaši nozīmīgs – tas piedāvā ieskatu Antarktīdas dziļajā pagātnē, laikā pirms ledus.”

Zinātnieki arī brīdina, ka mūsdienu klimata pārmaiņas un pieaugošais oglekļa dioksīda līmenis var veicināt ledus atkāpšanos, iespējams, atklājot šo seno ainavu. Tomēr, lai patiešām nokļūtu līdz tai, būtu jāveic urbšana caur vairāk nekā pusotru kilometru bieza ledus, kas prasītu ievērojamus resursus.

“Turpināsim pētījumus, cenšoties aizpildīt informācijas robus, un izmantosim datus, lai labāk izprastu, kā laika gaitā veidojusies gan ainava, gan ledus sega,” norāda profesors Džeimisons.