Piesaistot 15 miljonus eiro, Latvijā taps notekūdeņu monitoringa platforma sabiedrības veselības uzraudzībai, aģentūru LETA informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.Latvijas zinātnieki profesora Jāņa Kloviņa vadībā ar šo ieceri piedalījās Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" projektu konkursā "Teaming for Excellence". Izturot divas vērtēšanas kārtas, projekts nominēts finansēšanai, piesaistot 15 miljonus eiro, un patlaban ir sākts līguma sagatavošanas process.Idejas autori ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "Bior", Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratoriju (EMBL) un Dandī Universitāti.Projekta pamatmērķis ir izveidot integrētu vides un cilvēku veselības novērošanas un pētniecības platformu, kas ļautu ne vien sistemātiski monitorēt apkārtējo vidi, bet arī noskaidrot, kā dažādi vides faktori ietekmē cilvēku veselību. Būtiska projekta daļa ir sasaistīt vides datus ar novērojumiem cilvēku populācijās, esošajos kohortu pētījumos un klīniskajos pētījumos, lai iegūtu daudz pilnīgāku priekšstatu par to, kā apkārtējā vide ietekmē slimību riskus, veselības stāvokli un dzīves kvalitāti, norāda projekta autori.Kā skaidro zinātnieki, viens no nozīmīgajiem projekta elementiem ir visas sistēmas digitālā dvīņa izveide. Tas kalpos kā integrēts un dinamisks rīks, kas ļaus vienuviet apvienot datus par vides procesiem, mikrobioloģiskajiem un ķīmiskajiem riskiem, kā arī to saistību ar cilvēku veselības novērojumiem. Digitālais dvīnis dos iespēju reāllaikā sekot līdzi sistēmā notiekošajam, modelēt iespējamos attīstības scenārijus un nodrošināt efektīvāku agrīno brīdināšanu, analīzi un lēmumu pieņemšanu.Zinātnieki skaidro, ka pašlaik Latvijā jau ir izveidots nozīmīgs pamats šādas pieejas attīstībai. Tas balstās uz Covid-19 monitoringu notekūdeņos, kurā iesaistījušās vairākas Latvijas institūcijas, tostarp Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, RTU un "Bior". Projektā šo pieredzi paredzēts ievērojami paplašināt.Zinātnieki skaidro, ka Latvijai tā ir iespēja kļūt par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kas tuvāko sešu gadu laikā ievieš tik visaptverošu pieeju vides un veselības datu integrācijai. Šāda sistēma kalpotu ne tikai sabiedrības veselības uzraudzībai un drošībai, bet arī zinātnē balstītu lēmumu pieņemšanai, profilaksei un jaunu pētniecības virzienu attīstībai, viņi skaidro.Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Kloviņš uzsver, ka šāds projekts un kompleksa pieeja ļaus ne tikai agrīni pamanīt infekciju, antibiotiku rezistences vai ķīmiskā piesārņojuma riskus, bet arī daudz labāk saprast, kā šie riski ietekmē cilvēkus dažādās populācijās un klīniskajās situācijās. Savienojot vides monitoringu ar cilvēku veselības datiem un digitālā dvīņa iespējām, būs iespējams daudz precīzāk noteikt risku avotus, izplatības ceļus un potenciālo ietekmi, kā arī savlaicīgāk pieņemt pamatotus lēmumus sabiedrības veselības aizsardzībai.Saskaņā ar konkursa nosacījumiem tikpat liels finansējums jānodrošina arī Latvijai. Nacionālo līdzfinansējumu segts no Latvijai pieejamajiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem zinātnei, mērķtiecīgi novirzot daļu no tiem jaunas pētniecības un uzraudzības infrastruktūras izveidei.

Sabiedrība

Oбщество

Piesaistot 15 miljonus eiro, Latvijā taps notekūdeņu monitoringa platforma sabiedrības veselības uzraudzībai, aģentūru LETA informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Latvijas zinātnieki profesora Jāņa Kloviņa vadībā ar šo ieceri...

Par 15 miljoniem eiro pētīs Latvijas notekūdeņus

LETA

Похожие новости

Загружаем...