Skaidrība par pedagogu darba samaksas kārtību nākamgad, tostarp par jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", jāpanāk līdz oktobra sākumam, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Bāzes mēnešalgas principu piemēro valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem. LIZDA aicina likumā noteikt, ka principu piemēro arī pedagogiem, lai izvairītos no strīdiem ar politiķiem par atalgojuma grafika izpildi. Kopš pagājušā rudens notikušas atsevišķas tikšanās, taču risinājumi nav rasti.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pavasarī saskaņošanai nodeva likumprojektu, lai Izglītības likumā noteiktu, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes lielums tiek sasaistīts ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā definēto bāzes mēnešalgu. Tas nodrošinātu pedagogu algu pastāvīgu pieaugumu no 2026.gada, klāsta LIZDA.

Informācija tiesību aktu portālā liecina, ka likumprojektu nav saskaņojusi Finanšu ministrija (FM). Tā norādījusi, ka IZM piedāvātā metodika balstās uz algoritmu, kas piemērojams vēlētām amatpersonām, nevis ievēro principu, kas attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem.

Otrkārt, likumprojektā noteikts, ka zemākā mēnešalga tiek aprēķināta par vienu slodzi, taču nav skaidrots, ko ar to saprot. FM ieskatā, būtu jāprecizē, ka slodze ir 40 stundas nedēļā, lai nerastos pretrunas ar spēkā esošajiem noteikumiem.

FM arī neapmierināja, ka likumprojekta anotācijā nav pietiekami izvērtēta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī nav veikti aprēķini par iespējamo finansējuma nepieciešamību augstskolu pedagogu algām.

Iebildumi bija arī citām ministrijām un organizācijām, tai skaitā LIZDA. Atkārtotai saskaņošanai likumprojekts pagaidām nav nodots.