Šā gada jūlijā un augustā veiktā pētījuma centra SKDS aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kontrabandas precēm kļūst kritiskāka – 66% aptaujāto tās neatbalsta. Ja pērn 30% neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, tad šogad šādu uzskatu pauda jau tikai 27%. Turklāt būtiski – par 8 procentpunktiem – ir pieaugusi sabiedrības daļa, kas kontrabandu vērtē kā ļoti nosodāmu (32%), vēsta 360 Ziņas.

Neraugoties uz to, kontrabandas preču tirgus saglabājas. Vispopulārākās nelegālās preces ir cigaretes un citi tabakas izstrādājumi – 6% aptaujāto atzīst, ka paši tos iegādājušies, bet vēl 8% norāda, ka to darījuši viņu draugi vai paziņas. Degvielu kontrabandas ceļā iegādājušies 2% iedzīvotāju, alkoholu – 1%. Tomēr kopumā 82% norāda, ka nedz paši, nedz viņu paziņas kontrabandas preces nepērk.

Par spīti šīm pozitīvajām attieksmes maiņas tendencēm, starptautiskās auditoru kompānijas “Klynveld Peat Marwick Goerdeler” (KPMG) neatkarīgais pētījums uzrāda satraucošus skaitļus – 2024. gadā Latvijā fiksēts trešais straujākais kontrabandas cigarešu tirgus pieaugums Eiropā. Nelegālais tirgus veido jau 18% no kopējā patēriņa, radot valstij vismaz 67 miljonu eiro nodokļu zaudējumus.

KPMG dati liecina, ka kopējais legālo cigarešu patēriņš Latvijā pērn samazinājies par 2%, taču kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms pieaudzis par 31%, sasniedzot 340 miljonus vienību. Galvenā kontrabandas izcelsmes valsts joprojām ir Baltkrievija – no turienes ievesti ap 180 miljoni cigarešu (50% no visa nelegālā apjoma). Turklāt ievērojami pieaug arī viltojumi – 41% no visām nelegālajām cigaretēm Latvijā 2024. gadā bijušas viltotas, kas ir par 40% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksperti norāda, ka kontrabanda nav tikai fiskāls zaudējums valsts budžetam un legālajam biznesam – tā ir arī nopietns nacionālās drošības jautājums. Kā uzsver SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors profesors Arnis Sauka, ja valstī vienā reizē var ievest miljonus cigarešu, tad pastāv risks, ka līdzīgā ceļā varētu tikt ievesti arī ieroči.

Pētījumi apliecina – galvenais iemesls kontrabandas preču iegādei ir cena. No tiem, kas pēdējā gada laikā pirkuši kontrabandas preces, 88% atzīst, ka to dara zemākas cenas dēļ, 17% – jo tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, bet 13% pērk tādas preces, kas Latvijā nav legāli pieejamas. Iedzīvotāju ietaupījums mēnesī variē no dažiem desmitiem līdz vairāk nekā 50 eiro.

Lai gan 79% aptaujāto norāda, ka nezinātu, kur iegādāties kontrabandu, sabiedrībā saglabājas skepsis par dažādiem aizliegumiem un nodokļu politiku. Piemēram, 43% uzskata, ka aizliegtos tabakas produktus patērētāji tik un tā pirks kaimiņvalstīs vai no kontrabandistiem. Tikmēr ideju par akcīzes nodokļa paaugstināšanu, lai segtu valsts papildu tēriņus, negatīvi vērtē divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju.

Eksperti aicina uz stratēģisku un sabalansētu politiku – palielinot resursus kontrabandas apkarošanai, veidojot samērīgus nodokļus un attīstot sabiedrības labklājību, kas ilgtermiņā mazinātu motivāciju pirkt nelegālās preces.