Vidēji katram Latvijas iedzīvotājam 2025. gadā e-veselībā tika iesūtīts viens vizuālās diagnostikas izmeklējuma rezultāts, divi laboratorisko izmeklējumu pārskati un desmit elektroniskās receptes, informēja Latvijas Digitālās veselības centra pārstāve Zane Gorškova.Kopumā e-veselības sistēmā salīdzinājumā ar 2024. gadu ir pieaudzis iesūtīto medicīnisko dokumentu, piemēram, e-recepšu, slimnīcas izrakstu, vizuālās diagnostikas izmeklējumu un laboratorisko izmeklējumu pārskatu, skaits.LDVC dati liecina, ka pērn nedaudz sarucis atvērto darbnespēju lapu skaits. Pērn tika atvērtas teju 1,3 miljoni e-darbnespējas lapu, savukārt noslēgts 1,1 miljons e-darbnespējas lapu.Vidēji tās ir 100 000 atvērtas un 95 000 noslēgtas e- darbnespējas lapas mēnesī. Atvērto darbnespēju lapu skaitā vērojams neliels kritums jeb atvērtas par 25 000 mazāk e darbnespējas lapu salīdzinājumā ar 2024. gadu.Savukārt pieaugums vērojams izrakstīto un izmantoto e-recepšu apjomā - 2025. gadā izrakstītas vairāk nekā 18 miljoni e-recepšu un aptiekā atprečotas vairāk nekā 15 miljoni e-recepšu, kas ir par 250 000 e-recepšu vairāk nekā 2024. gadā.Papildus no 2024. gada marta Latvijā izrakstītas e-receptes zāles var iegādāties, atrodoties arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, piemēram, komandējuma vai tūrisma brauciena laikā. Pērn kopā ārvalstīs izmantotas 2419 Latvijā izrakstītas e-receptes, savukārt Latvijā ārzemnieki atprečojuši 1295 citās valstīs izrakstītas e-receptes.Patlaban pārrobežu datu apmaiņu ar Latviju par e-receptēm ir uzsākusi Igaunija, Čehija, Polija, Spānija, Lietuva un Portugāle, savukārt citas valstis šim sarakstam pievienosies pakāpeniski. Salīdzinājumā ar 2024. gadu pārrobežas datu apmaiņa par e-receptēm pieaugusi par 60%.Pagājušajā gadā palielinājās arī laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatu iesniegšana e-veselībā par 530 000 pārskatiem, kopā 2025. gadā nodrošinot bezmaksas piekļuvi 4,7 miljoniem laboratorisko izmeklējumu pārskatu.LDVC atgādina, ka e-veselībā dati par laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatiem tiek uzkrāti no 2024. gada 1. janvāra.Patlaban analīžu rezultātu pārskatus iesūta 25 iestādes, piemēram, "Centrālā laboratorija", "E. Gulbja laboratorij"a, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kā arī reģionu slimnīcas un citas ārstniecības iestādes.Līdztekus pērn e-veselībā iesūtīti 1,3 miljoni vizuālās diagnostikas izmeklējumu un 1,8 miljoni slēdzienu par vizuālās diagnostikas datiem. Tie ir vidēji 115 000 izmeklējumu un 150 000 slēdzieni mēnesī.Savukārt, ja vērtē iesūtīto dokumentu skaitu pa gadiem, tad 2025. gadā e-veselībā pieejami par 15 000 vairāk vizuālās diagnostikas izmeklējumu un par 300 000 vairāk vizuālās diagnostikas slēdzienu nekā 2024. gadā.Papildus slimnīcām no 2025. gada 1. aprīļa e-veselībā obligāti jāiesūta stacionārie izraksti, tādējādi nodrošinot pacientiem un viņu ārstējošajiem ārstiem informācijas pieejamību digitālā formātā par veikto izmeklēšanu un ārstēšanu, kas ir svarīgi turpmākajā pacienta veselības stāvokļa uzraudzībā un nozīmētās terapijas ievērošanā.Salīdzinot 2025. gada sākumā un pēc 1. aprīļa e-veselības sistēmā iesniegto epikrīžu skaitu, var secināt, ka elektronisko dokumentu aprite palielinājusies četras reizes. Pērn kopā e-veselības sistēmā iesniegtas vairāk nekā 440 000 epikrīzes.Kā norāda LDVC valdes loceklis Juris Gaiķis, pieaugošais medicīnisko dokumentu apjoms E‑veselības sistēmā apliecina, ka digitālie risinājumi kļūst par "neatņemamu veselības aprūpes darba sastāvdaļu". Jo vairāk datu tiek iesūtīts, jo pilnīgāks kļūst pacienta veselības stāvokļa kopskats un kvalitatīvākus lēmumus var pieņemt ārsti, uzskata Gaiķis.Kā vēstīts, no šī gada 5. maija nosūtījumus ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai plānots izsniegt un apstrādāt elektroniski e-veselības sistēmā, papīra formāta nosūtījumus pieļaujot tikai skaidri noteiktos izņēmuma gadījumos, paredz Veselības ministrijas (VM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts medicīnisko dokumentu lietvedības kārtībā.Tāpat no 2026. gada trešā ceturkšņa plānota pakāpeniska pāreja uz principu "viens e-nosūtījums - viens pieraksts", kas paredzēs, ka ar konkrēto elektronisko nosūtījumu pacients vienlaikus varēs būt pierakstīts tikai vienā ārstniecības iestādē. Ja pacients vēlēsies pierakstīties citā iestādē, iepriekšējais pieraksts būs jāatceļ.Lai īstenotu šo principu, e-veselības sistēmā ir izstrādāts jauns e-nosūtījuma risinājums, kas katram nosūtījumam piešķir unikālu identifikatoru. Tas tehniski ļauj pacienta vienlaicīgu atrašanos tikai vienā gaidīšanas rindā.VM anotācijā kā vienu no aktuālajām nozares problēmām min neatceltus pierakstus pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, kā arī lielu papīra dokumentu īpatsvaru. Tā kā dažādas e-pierakstu un rindu reģistrācijas sistēmas nav integrētas ar e-veselību, patlaban neesot iespējams izsekot pierakstu statusam starp iestādēm, un pacienti nereti pierakstās vairākās rindās vienlaikus, bet pārējos pierakstus pēc pakalpojuma saņemšanas neatceļ.Lai gan elektroniskais nosūtījums e-veselībā ieviests jau 2019. gadā, ievērojama daļa nosūtījumu uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem joprojām tiek izsniegti papīra formātā. Piemēram, 2024. gadā norēķinu sistēmā ambulatoro pacientu talonos reģistrēti 7 868 391 gadījumi, kuros pakalpojuma saņemšanai norādīts nosūtījums, bet e-veselībā tajā pašā gadā reģistrēti 1 537 142 elektroniski izsniegti nosūtījumi.

 Здравоохранение

medikamenti

zāles

Здоровье

Vidēji katram Latvijas iedzīvotājam 2025. gadā e-veselībā tika iesūtīts viens vizuālās diagnostikas izmeklējuma rezultāts, divi laboratorisko izmeklējumu pārskati un desmit elektroniskās receptes, informēja Latvijas Digitālās veselības centra pārstāve Zane Gorškova....

Pērn vidēji katram Latvijas iedzīvotājam izrakstītas desmit elektroniskās receptes

LETA

Похожие новости

Загружаем...