Foto: Adobe Stock, Sagitus
Tuvojoties gada aukstākajam periodam, arvien biežāk domājam par to, kā stiprināt imunitāti un pasargāt sevi no vīrusiem. Viens no svarīgākajiem palīgiem šajā laikā ir D vitamīns, kas ietekmē ne tikai mūsu spēju pretoties slimībām, bet arī ikdienas pašsajūtu un organisma spēju darboties normāli. Diemžēl daudzi nemaz nenojauš, ka viņu organismā D vitamīns ir nepietiekamā daudzumā un biežas saaukstēšanās var būt tiešas D vitamīna deficīta sekas.
Kad D vitamīna līmenis organismā ir optimāls, ķermenis darbojas harmoniski, mēs jūtamies labāk, retāk slimojam. Lūk, pieci galvenie ieguvumi, ko sniedz optimāls D vitamīna līmenis organismā!
1. D vitamīns imūnsistēmai
Viens no nozīmīgākajiem D vitamīna ieguvumiem ir atbalsts normālai imūnsistēmas darbībai. Ja D vitamīna līmenis ir pietiekams, ir mazāks risks saslimt ar dažādām elpceļu infekcijām un atveseļošanās saslimšanas gadījumā ir ātrāka. Turklāt D vitamīns palīdz samazināt arī iekaisuma procesus organismā un spēlē būtisku lomu, lai mazinātu autoimūno slimību riskus. Svarīgākais aspekts - D vitamīns palīdz, lai imūnsistēma strādātu gudri — ne par maz, ne par daudz – tas gādā par to, lai imūnsistēma reaģētu normāli un darbotos organisma labā.
2. D vitamīns stipriem kauliem un zobiem
D vitamīns ir būtisks kalcija un fosfora vielmaiņai, kas ir galvenie kaulu un zobu būvmateriāli. Bez pietiekama D vitamīna organisms nespēj efektīvi uzsūkt ar uzturu uzņemto kalciju, kā rezultātā kauli var kļūt trauslāki. D vitamīna deficīts var izraisīt osteoporozi pieaugušajiem un rahītu bērniem. Uzturot optimālu D vitamīna līmeni, tiek nodrošināta kaulu izturība, pareiza zobu attīstība un ir mazāks kaulu lūzumu risks, īpaši cilvēkiem gados.
3. D vitamīns labākai muskuļu darbībai
D vitamīns labvēlīgi ietekmē arī muskuļu darbību, līdzsvaru un kustību koordināciju. Kustības ir ļoti nozīmīgas, lai cilvēks justos labi, tāpēc optimāls D vitamīna līmenis kombinācijā ar aktīvu dzīvesveidu ir lielisks sākums ceļā uz lielisku pašsajūtu.
4. D vitamīns palīdz organismam saglabāt kalcija līdzsvaru
D vitamīns regulē, cik daudz kalcija uzsūcas zarnās un cik daudz izdalās caur nierēm, līdz ar to palīdz uzturēt stabilu kalcija koncentrāciju asinīs. Šis aspekts ir būtisks ne tikai domājot par kauliem, bet arī par to, kā saraujas muskuļi, kā norisinās nervu impulsu pārraide. Ja asinīs kalcijs trūkst, tad organisms to “paņem” no kauliem. Ilgstošs D vitamīna deficīts var izraisīt pat kaulu mīkstināšanos.
5. Organisma iekšējais šūnu “remonts” ar D vitamīna palīdzību
D vitamīns palīdz, lai šūnas dalītos kontrolēti un pareizi, ne pārāk strauji, ne pārāk lēni. D vitamīns piedalās šūnu dalīšanās procesos, kas nozīmē, ka tas palīdz organismam veidot jaunas šūnas un uzturēt veselus audus. Nelieli ādas bojājumi, iekaisuma procesi vai muskuļu slodze – visi šie procesi prasa šūnu atjaunošanos. D vitamīns ir tas, kas palīdz organismam uzturēt līdzsvaru starp veco šūnu nomaiņu un jaunu veidošanos, lai viss ķermenis spētu atjaunoties un funkcionēt optimāli.
Kāds ir optimāls D vitamīna līmenis?
D vitamīna daudzumu organismā mēra ar asinsanalīzēm. Tā rezultāts tiek izteikts nanogramos uz mililitru (ng/mL). Par optimālu D vitamīna līmeni asinīs uzskata 45–55 ng/mL. Ja līmenis ir zemāks par 30 ng/mL, tas liecina par nepietiekamu līmeni, zemāks par 20 ng/mL liecina par deficītu, bet mazāk par 10 ng/mL ir kritiski zems D vitamīna līmenis.
Mūsu klimata joslā ar sauli un uzturu vien šo vitamīnu uzkrāt pietiekami ir ļoti grūti, tāpēc D vitamīnu ieteicams lietot papildus visa gada garumā. Tas, cik daudz D vitamīna papildus nepieciešams uzņemt, atkarīgs no vairākiem faktoriem. To ietekmē gan vecums, dzīvesveids, ķermeņa svars, dzīvesvieta un citi individuālie parametri.
Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) noteikusi maksimālo nekaitīgo diennakts D3 vitamīna devu dažādām vecuma grupām:
Zīdaiņiem: 0-6 mēneši tie ir līdz 1000 SV dienā, 7-11 mēneši līdz 1400 SV dienā. Jāņem vērā, ka maziem bērniem ir īpaši svarīgi sekot līdzi pareizai D vitamīna lietošanai – ja bērnu baro ar piena maisījumu, arī tur var būt pievienots D vitamīns. Tādos gadījumos ir jārēķina kopējais uzņemtais D vitamīna daudzums.
Mazāki bērni: 1-10 gadi līdz 2000 SV dienā.
Lielāki bērni: 11-17 gadi līdz 4000 SV dienā.
Pieaugušie (arī grūtnieces, barojošas mātes un seniori): 4000 SV dienā.
Tomēr galvenais ir atcerēties, ka vispiemērotāko devu var rekomendēt speciālists - ārsts vai farmaceits.
Atsauces:
Aranow C. Vitamin D and the immune system. J Investig Med. 2011 Aug;59(6):881-6. doi: 10.2310/JIM.0b013e31821b8755. PMID: 21527855; PMCID: PMC3166406.
Wimalawansa, S.J. Infections and Autoimmunity—The Immune System and Vitamin D: A Systematic Review. Nutrients 2023, 15, 3842. https://doi.org/10.3390/nu15173842
Saponaro, F.; Saba, A.; Zucchi, R. An Update on Vitamin D Metabolism. Int. J. Mol. Sci. 2020
Gureviča, M., Pokšāne, D., Rasa, I. (2024). Praktiski Padomi D Vitamīna Lietošanā. Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija, Rīga.
EFSA NDA Panel (EFSA Panel on Nutrition, Novel Foods and Food Allergens), Turck, D., Bohn, T., Castenmiller, J., de Henauw, S., Hirsch-Ernst, K.-I., Knutsen, H. K., Maciuk, A., Mangelsdorf, I., McArdle, H. J., Pentieva, K., Siani, A., Thies, F., Tsabouri, S., Vinceti, M., Lanham-New, S., Passeri, G., Craciun, I., Fabiani, L., … Naska, A. (2023). Scientific opinion on the tolerable upper intake level for vitamin D, including the derivation of a conversion factor for calcidiol monohydrate. EFSA Journal, 21(8), 1–219 pp. http://doi.org/10.2903/j.efsa.2023.8145
Foto: Adobe Stock, Sagitus