<p>Medijos arvien
biežāk dzirdamas bažas par mirkoplastmasas ietekmi uz veselību un dabu, kā
rezultātā daļa sabiedrības ilgtspējības un zaļāka dzīvesveida vārdā pieņem
lēmumu atteikties vai samazināt plastmasas trauku un to produktu patēriņu, kas
fasēts plastmasas iepakojumā. Tomēr, vai plastmasas iepakojums tiešām ir tik
melns kā to mālē un ko par šo jautājumu saka zinātne, lasi raksta turpinājumā. </p>

<h2>Kas tā pa īstam ir plastmasa? </h2>

<p>Plastmasas
iepakojums, polipropilēna trauki, vienreiz lietojamie maisiņi un citi
plastmasas izstrādājumi  ir neatņemama
mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa. To ražo no fosilā kurināmā un tiek lēsts,
ka aptuveni 4% no pasaulē saražotās naftas tiek izmantoti kā izejviela
plastmasas ražošanai. Tieši plastmasas un naftas saistības dēļ šis materiāls
bieži tiek uzskatīts par sliktu atjaunojamības un ilgtspējības ziņā. Tomēr savā
būtībā plastmasa ir ļoti līdzīga dažām no mūsu iecienītākajām lietām dabā.
Plastmasa, tāpat kā kolagēns, celuloze, kokvilna, vilna un zīds, kā arī piena
proteīns, kazeīns, un pat mūsu DNS, ir veidota no polimēriem. Kad pirms dažām
desmitgadēm zinātnieki atklāja, kā izgatavot sintētiskos polimērus, tika
atklāta tehnoloģiskā revolūciju, kas novedusi pie satriecošiem izgudrojumiem un
uzlabojusi cilvēku dzīves kvalitāti. Plastmasas caurules nodrošina tīru dzeramo
ūdeni, vadu izolācija ļauj piegādāt elektrību, nemaz nerunājot par mūsdienu
medicīnu, kas nebūt iedomājama bez vairuma plastmasas izstrādājumu. Tomēr šī
materiāla straujā popularitāte un izplatība ir radījusi satraukumu “vides advokātu” vidū. Tā
kā vairums pārtikas produktu ir iepakoti plastmasas traukos un plastmasas
iepakojumā, arvien biežāk izskan bažas par mikroplastmasas (plastmasas gabali
izmērā no viena mikrometra līdz 5 mm) ietekmi uz veselību. Atsevišķos rakstos
tiek apgalvots, ka mikroplastmasa ir kaitīga un izdala toksiskas vielas, tomēr
nevienam no šiem apgalvojumiem tā arī nav ticamu zinātnisku pierādījumu. </p>

<h2>Pašreizējie negatīvie viedokļi nav balstīti uz pierādījumiem</h2>

<p>Nav šaubu, ka
plastmasa ir kaitīga, tomēr viss nav tik vienkārši. “Phantom Plastics” prezidents,
grāmatas "<a target="_blank"  href="https://phantomplastics.com/why-is-plastic-bad-for-the-environment-get-the-facts-in-5-minutes/">Plastmasas paradokss</a>" autors un viens no
pasaules vadošajiem zinātniekiem plastmasas jomā <a target="_blank"  href="https://blog.alpla.com/en/blog/sustainability-social-engagement/current-negative-views-are-not-based-evidence/04-24">Dr. Krisu DeArmitu sacījis</a>, ka plastmasai
bieži vien ir nepareizi negatīvs tēls un sabiedrība pārāk daudz uztraucas par
mikroplastmasu. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki kritizē plastmasu, ir
uzskats, ka mēs izmantojam pārāk daudz šī materiāla un mums tas ir jāsamazina.
Tiesa, mūsdienu dzīvesveids tiešām ir izšķērdīgs un mums vajadzētu samazināt dažādu
materiālu un dabas resursu izmantošanu. Tomēr plastmasa veido tikai 1 procentu
no kopējā izmantoto resursu daudzuma un tikai 13% no visiem pasaules
atkritumiem. Aplūkojot dažādu materiālu dzīves cikla analīzi, izrādās, ka
vairāk nekā 90% gadījumu plastmasa rada vismazāko kaitējumu. Pētījumi
apliecina, ka plastmasa ir daudz labāka izvēle nekā kokvilna, metāls, stikls un
papīrs, jo vienādu funkciju veikšanai ir nepieciešams daudz mazāk plastmasas
nekā citu materiālu. Turklāt plastmasa un <a target="_blank"  href="https://www.aspari.lv/lv/">plastmasas iepakojums</a>, kā polipropilēna
trauki, samazina arī kopējo atkritumu un energoresursu patēriņa daudzumu, jo
tās aizstāšana ikdienā radītu trīs vai pat četras reizes vairāk atkritumu un
lielāku enerģijas patēriņu. Lai gan zinātnieki ir vienisprātis, ka plastmasai
nav vietas mūsu dabā, interesanti, ka dažos pētījumos pat apstiprināta
mikroplastmasas pozitīvā spēja absorbēt toksīnus.</p>

<h2>Ko no šī varam mācīties? </h2>

<p>Jāsaprot, ka visas
dzīvās būtnes rada atkritumus. Katrs mūsu elpas vilciens noved pie CO2 izplūdes
gaisā. Ikviens, kas reiz mēģinājis aizturēt elpu, zinās, ka nav iespējams
izvairīties no tā. Civilizācija savā attīstībā vienmēr ir radījusi un radīs
jaunus atkritumu veidus, un mums ir jāpielāgojas, lai to samazinātu, tāpat kā
agrāk attiecībā uz zirgu mēsliem un smogu. Viens no veidiem, kā samazināt
plastmasas atkritumus, ir atkārtoti izmantojot plastmasas iepakojumu, traukus
un maisiņus, tādējādi paildzinot izmantotā materiāla kalpošanas laiku. Otrs
veids – plastmasas
iepakojumu šķirošana, pārstrāde un pareiza utilizācija. Kā redzi, plastmasas
iepakojums nemaz nav tik slikts, ja vien tas tiek izmantots atbildīgi.  </p>

"Aspari" SIA, inovatīvs iepakojums

экология

Бизнес

Medijos arvien biežāk dzirdamas bažas par mirkoplastmasas ietekmi uz veselību un dabu, kā rezultātā daļa sabiedrības ilgtspējības un zaļāka dzīvesveida vārdā pieņem lēmumu atteikties vai samazināt plastmasas trauku un to...

Plastmasas iepakojums: tik melns kā to mālē?

Похожие новости

Загружаем...

Plastmasas iepakojums: tik melns kā to mālē?

Опубликовано в сотрудничестве с

Опубликовано в сотрудничестве с

Похожие новости

Загружаем...