Šajā laikā, kad daudzi slimo, Skrides Sirds klīnikas
pneimonologs Diāna Ērgle TV24 raidījumā “Ārsts atbild” piekodina būt uzmanīgiem
medikamentu izvēlē un bez vajadzības nelietot antibiotikas: “Jo vairāk mēs
nepamatoti lietosim antibiotikas, jo lielāka ir iespēja, ka nākamreiz, kad tās
vajadzēs, tās vairs nestrādās.”

“Ir ļoti daudzas un parastas augšējo elpceļu vīrusu
infekcijas, kuru gadījumā cilvēki daudz un bieži izmanto antibiotikas pilnīgi
bez pamatojuma, bet antibiotikas pret vīrusiem nestrādā,” skaidro ārste.
Antibakteriālā rezistence – tā esot milzīga globāla problēma, ko atzinusi arī
PVO (Pasaules Veselības organizācija) un definējusi kā vienu no 21. gadsimta
lielajiem izaicinājumiem.

“Ir daudz baktēriju, kas kļūst aizvien nejutīgākas pret
antibiotikām, mēs ar to saskaramies ikdienā, un situācija tikai pasliktinās.
Mums ir pacienti, kas saslimst ar infekcijām un mēs nevaram piedāvāt nevienas
antibiotikas, jo pacientam ir rezistence pret visu, izņemot varbūt vienu
līdzekli, kas var bojāt nieres vai izraisīt citas smagas blakusparādības,” tā
Ērgle.

Uz jautājumu, kā tādā gadījumā ārsti rīkojas, viņa atbild,
ka, protams, glābj pacientu un dod šīs antibiotikas, jo pretējā gadījumā
pacients var arī neizveseļoties un nomirt. Un šīs esot sekas tam, ka ikdienā
cilvēki nepamatoti lieto antibiotikas. Arī gripas gadījumā antibiotikas
nepieciešamas vien tad, ja rodas komplikācijas – sākas bakteriālā pneimonija,
vidusauss iekaisums, bet pašu vīrusa saslimšanu ar antibiotikām neārstē. 

Ja lauž kaulus, ir temperatūra, pneimonoloģe iesaka aptiekā
nopirkt paštestus, lai noteiktu, kas tas ir. Pirmās piecas sešas dienas var
justies sliktāk, pēc tam parasti cilvēks sāk atveseļoties. Bet, ja šķiet, ka ir
atkritiens, kļūst sliktāk, un tā varot būt, tad jādomā par antibiotiku
lietošanu, jo visticamāk tās būs gripas izraisītas komplikācijas. 

Ārste arī atzīst, ka saprot ģimenes āstus, kas jau vīrusa
saslimšanas sākumā nozīmē antibiotikas, jo it kā taču nekas slikts nevarot
nenotikt, taču: “Tā ir ļoti liela iejaukšanās zarnu mikrobiomā. Jo biežāk mēs
lietojam antibiotikas, jo vairāk tiek izjaukts līdzsvars mikrobiomā. Un tad
sākas sūdzības par kuņga-zarnu traktu, cilvēks kļūst arī mazāk aizsargāts,
attīstās antibakteriālā rezistence. Tāpēc – jo vairāk mēs nepamatoti lietosim
antibiotikas, jo lielāka ir iespēja, ka nākamreiz, kad tās vajadzēs, tās vairs
nestrādās.”

Грипп

 Здравоохранение

Covid-19

Medicīna

Здоровье

Šajā laikā, kad daudzi slimo, Skrides Sirds klīnikas pneimonologs Diāna Ērgle TV24 raidījumā “Ārsts atbild” piekodina būt uzmanīgiem medikamentu izvēlē un bez vajadzības nelietot antibiotikas: “Jo vairāk mēs nepamatoti lietosim...

Pneimonoloģe par gripas un kovida ārstēšanu: "Antibiotikas pret vīrusiem nestrādā!"

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...