No trīs kandidātiem partiju apvienības "Jaunā vienotība"
(JV) izvirzītajam kandidātam, pašreizējais ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam
(JV) ir mazliet lielākas izredzes uzvarēt trešdien gaidāmajās Valsts prezidenta
vēlēšanās, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes
dekāns, politologs Jānis Ikstens.

Viņš
gan aģentūrai LETA norādīja, ka tas vēl nenozīmē, ka Rinkēviču rīt ievēlēs par
Valsts prezidentu. Tikpat labi var būt arī tā, ka trešdien valsts pirmās
personas amatā neievēl ne Rinkēviču, nedz "Apvienotā saraksta" (AS)
virzīto kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ne arī "Progresīvo" virzīto
kandidāti, publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto.

Taujāts,
kādēļ partijām ir tik grūti vienoties par vienu kandidātu, Ikstens skaidroja,
ka tam ir liela saistība arī ar Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. AS pārstāvji
pirms vēlēšanām sacīja, ka partijai būs savs Valsts prezidenta amata kandidāts,
un diezgan skaidri bija noprotams, ka runa ir par Pīlēnu. Domstarpības starp JV
un AS bija redzamas valdības veidošanas gaitā, kad nebija saprotama Pīlēna
piedalīšanās koalīcijas padomes sēdēs.

Runājot
par to, kāpēc Nacionālā apvienība (NA) neatbalsta Rinkēvičs kandidatūru,
politologs atzīmēja, ka NA labprātāk redzētu prezidenta amatā savu kandidātu.
Ikstena ieskatā, runa nav par Rinkēviču, bet par JV. Valdības veidošanas gaitā
starp JV un NA bija vērojamas domstarpības attiecībā uz Civilās savienības
likums un Stambulas konvencijas ratificēšanu. Tāpat viņš uzsvēra, ka NA ir
konservatīva partija, savukārt JV - drīzāk liberāla.

Taujāts,
ko JV varētu maksāt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts Valsts prezidenta
vēlēšanās, Ikstens norādīja, ka šis jautājums ir viena no ironiskākajām lietām
prezidenta izraudzīšanas procesā. Tad, kad tika veidota valdība, sankcijām
pakļautais Aivars Lembergs nebija pieņemams JV, taču patlaban, kad JV
"actiņas mirdz", pēkšņi Lembergs ir kļuvis pieņemams.

"ZZS
vēlēsies gandarījumu par atbalstu Rinkēvičam, taču mēs patlaban nezinām, kāds
tas varētu būt. Pats fakts vien, ka prorietumnieciskais Valsts prezidenta amata
kandidāts Rinkēvičs nevairās no ZZS atbalsta, ir savdabīgs. Mēs esam
dzirdējuši, ka Pīlēns var tikt ievēlēts amatā ar "Stabilitātei"
līdera Alekseja Rosļikova balsīm un cik tas būtu briesmīgi, šausmīgi, bet
Rinkēviču var ievēlēt ar Lemberga balsīm," sacīja politologs.

Ikstens
aicināja JV nemaldināt sevi - ZZS ir sadarbības līgums ar partiju
"Latvijai un Ventspilij", savukārt Lembergs bija ZZS premjera amata
kandidāts, no kura kampaņas laikā norobežojās daudzi, atsakoties pat debatēt,
ja Lembergs piedalīsies. Tagad JV ir gatava atteikties no skaidrās, loģiskās un
konsekventās nostājas tikai tāpēc, lai Rinkēviču ievēlētu par Valsts
prezidentu, uzskata politologs.

Jautāts,
kā mainīsies spēku samērs, ja pirmajās prezidenta vēlēšanās neievēl nevienu no
kandidātiem un tiek rīkotas nākamās, Ikstens sacīja, ka izmaiņas var būt tikai
tad, ja starp partijām tiek panākta vienošanās. Citādākā gadījumā var
atkārtoties iespējamais 31.maija scenārijs, kad neievēl nevienu.

Atgādinām, ka trešdien, 31.maijā, sasaukta Saeimas sēde Valsts prezidenta
vēlēšanām.

Valsts prezidenta amats

Актуально

No trīs kandidātiem partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) izvirzītajam kandidātam, pašreizējais ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) ir mazliet lielākas izredzes uzvarēt trešdien gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, uzskata Latvijas Universitātes (LU)...

Politologs nosauc, kuram valsts prezidenta amata kandidātam ir vislielākās izredzes tikt ievēlētam

LETA

Похожие новости

Загружаем...