Daudziem pazīstama aina: skapī stāv pavisam jauns krekls ar cenu zīmi, bet roka pēc tā nesniedzas. Impulsīva pirkuma īslaicīgais pacēlums ātri izzūd, un apģērba gabals aizceļo skapja dziļākajā nostūrī, kur to neviens nepamana un nevelk.Psihologi šo fenomenu sauc par vainas sajūtu pirkumos, bet modes vidē to dēvē par "vainas modi" (angļu valodā guilt fashion) - brīdi, kad prieks pārtop diskomfortā un nožēlā. Psiholoģe Evita Grate un ilgtspējīgas modes eksperte Karīna Plotņikova skaidro, kā iepirkties apzināti un nepieļaut, ka skapis kļūst par emocionālu nastu.Vainas sajūta pirkumos (consumer guilt) nav abstrakts jēdziens, bet pavisam konkrēts mehānisms. Impulsīvs pirkums rada īsu dopamīna pieplūdumu, tomēr tas ātri izzūd, kad realitātē apģērbs neiederas ikdienas garderobē vai neatrisina praktisku vajadzību. Tā nu apģērbs netiek vilkts, bet apziņa par nepārdomātu lēmumu kļūst par emocionālu nastu. Impulsu pirkumi ir īslaicīga emociju regulēšana. Kad saproti šo mehānismu, kļūst vieglāk pieņemt racionālus lēmumus un pirkt retāk, bet jēgpilnāk.Psiholoģe Evita Grate norāda, ka spontāni pirkumi bieži tiek izmantoti kā ātra garastāvokļa regulēšanas metode. Viņa skaidro, ka atlaižu impulss un jaunuma sajūta uz brīdi sniedz pašapliecinājumu, taču pēc emocionālā pacēluma nereti seko nožēla. Psiholoģe iesaka ieviest apzinātas pauzes pirms pirkuma, iepriekš izdomāt, ar ko konkrētais apģērbs saderēs, un turēties pie reāliem lietošanas scenārijiem, lai lēmums balstītos vajadzībā, nevis mirkļa noskaņā. Kad katrai izvēlei ir savs iemesls, mazinās gan vilšanās, gan sajūta, ka skapis ir piepildīts ar lietām, kas netiek izmantotas.Problēmai ir arī vietējais konteksts. "Eco Baltia vide" augustā veiktais pētījums apliecina, ka joprojām 18% Latvijas iedzīvotāju sev nevajadzīgo tekstilu izmet sadzīves atkritumos*. <blockquote>Faktiski ik gadu atkritumu poligonos nonāk 9500 tonnas apģērba**, kas ir līdzvērtīgi 3,8 Olimpiskajiem peldbaseiniem pilniem ar ūdeni. </blockquote>Šis apjoms atstāj ietekmi gan uz vidi, gan sabiedrības resursiem. Pat ja skaitlis ir aplēse, virziens ir nepārprotams: jo retāk drēbes pērkam bez plāna un jo biežāk tām dodam otro dzīvi, jo mazāks ir slogs, ko atstājam uz vidi. Stāsts par vainas modi tādējādi kļūst par stāstu par apriti un atbildīgu rīcību.Risinājums ir vienkāršs un balstīts ikdienas praksē. Ilgtspējīgas modes eksperte un tērpu māksliniece Karīna Plotņikova uzsver cieņpilnas attiecības ar apģērbu, kurās darbojas trīs savstarpēji saistīti soļi: valkāt, kopt un laist apritē. Viņa aicina iedziļināties kopšanas instrukcijās, dot priekšroku saudzīgai mazgāšanai, izvairīties no veļas žāvētāja, laikus salabot sīkus plīsumus vai defektus un glabāt apģērbu materiālam atbilstošos apstākļos. Kad kāds apģērbs vairs neiederas garderobē vai stilā, to ir vērts nodot tālāk maiņas punktos vai izmantot dažādu aktīvistu piedāvātus apģērbu maiņas pasākumus. Tāpat īpašiem notikumiem izvēlēties tērpu nomu vai sev nevajadzīgo apģērbu nodot tam paredzētos tekstila konteineros vai ziedot labdarības organizācijām. Šādā veidā neizmantotie pirkumi pārtop par resursu, nevis pārmetumu sev par tā iegādi.Praktiskā līmenī palīdz apzināta iepirkšanās plūsma: pirms izvēles svarīgi izvērtēt, kā jaunais apģērbs saderēs ar jau esošajām kombinācijām un kādos reālos apģērbu komplektos tas parādīsies ikdienas garderobē - kur, cik bieži un ar ko tiks vilkts.Brīdī, kad liekais tomēr sakrājies, svarīgi, lai tas nonāk pareizajā apritē.

одежда

Mode

Oбщество

Daudziem pazīstama aina: skapī stāv pavisam jauns krekls ar cenu zīmi, bet roka pēc tā nesniedzas. Impulsīva pirkuma īslaicīgais pacēlums ātri izzūd, un apģērba gabals aizceļo skapja dziļākajā nostūrī, kur...

Psihologi skaidro fenomenu, kāpēc pērkam drēbes, ko tā arī neuzvelkam

LETA

Похожие новости

Загружаем...