Pēdējos gados Rīgā arvien vairāk bērnu nonāk institucionālajā aprūpē, bet vienlaikus samazinās bērnu skaits, kuri nonāk audžuģimenēs vai pie aizbildņiem. Īpaši grūti atrast ģimenes, kas būtu gatavas uzņemt pusaudžus un bērnus ar sarežģītām uzvedības vai veselības problēmām.Par situāciju šodien Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā informēja Rīgas domes Labklājības departaments.Trīs gadu laikā aizbildnībā esošo bērnu skaits Rīgā samazinājies par 17%, bet institucionālajā aprūpē ievietoto bērnu skaits pieaudzis par 22%.Arvien biežāk ārpusģimenes aprūpē nonāk pusaudži, brāļi un māsas, kā arī bērni, kuriem ir nopietnas uzvedības, veselības vai sociālās problēmas. Audžuģimenēm šādu bērnu uzņemšana var būt īpaši sarežģīta.Pašvaldība norāda, ka audžuģimeņu noslodze pieaug un tām ir arvien mazāk iespēju uzņemt jaunus bērnus. Īpaši trūkst audžuģimeņu pusaudžiem un bērniem, kuri piedzīvojuši traumatiskus notikumus vai kuriem ir uzvedības grūtības.Lai saprastu, kāpēc bērni tiek šķirti no ģimenēm un kā viņiem labāk palīdzēt, Labklājības departaments veicis pētījumu.Tajā secināts, ka bērna nonākšana ārpusģimenes aprūpē parasti nav viena konkrēta notikuma rezultāts. Visbiežāk problēmas ģimenē krājas ilgākā laika periodā. To vidū var būt atkarības, vardarbība, psihiskās veselības problēmas, vecāku grūtības rūpēties par bērnu, sociālā izolācija un nestabili dzīves apstākļi.Tāpat pieaug gadījumu skaits, kad bērni tiek šķirti no ģimenes vardarbības vai vecāku pienākumu nepildīšanas dēļ.Vienlaikus ir arī pozitīvas pārmaiņas. Pērn Rīgā aizgādības tiesības tika pārtrauktas 272 vecākiem, kamēr 2024. gadā šādu gadījumu bija 323.Savukārt aizgādības tiesības pērn tika atjaunotas 112 gadījumos. Tas ir lielākais rādītājs pēdējo gadu laikā. Pašvaldībā skaidro, ka tas liecina: daļai ģimeņu ar saņemtā atbalsta palīdzību izdodas atjaunot bērnam drošu vidi ģimenē.Lai situāciju uzlabotu, Rīgas pašvaldība izstrādājusi Ārpusģimenes aprūpes rīcības plānu 2026.–2028. gadam.Plāna mērķis ir nodrošināt bērniem tādu aprūpi, kas pēc iespējas labāk atbilst viņu individuālajām vajadzībām. Tajā paredzēts stiprināt audžuģimeņu un aizbildņu iespējas uzņemt bērnus, uzlabot aprūpes kvalitāti institūcijās un attīstīt jaunus pakalpojumus bērniem ar uzvedības grūtībām.Pašvaldība plāno arī vairāk attīstīt aprūpi, kas bērniem ir līdzīgāka dzīvei ģimenē. Tas nozīmē mazākas bērnu grupas un vidi, kas vairāk līdzinās ģimeniskai ikdienai.Īpaša uzmanība tiks pievērsta bērniem līdz divu gadu vecumam, kā arī pusaudžiem no 10 līdz 15 gadiem. Tieši pusaudži pērn bija lielākā no ģimenēm šķirto bērnu grupa.Pašvaldībā uzsver, ka visiem bērniem nevar izmantot vienu un to pašu aprūpes modeli. Bērniem ar atšķirīgām vajadzībām nepieciešams arī atšķirīgs atbalsts.Tāpēc plānots ciešāk sadarboties ar sociālajiem dienestiem, ārstniecības iestādēm, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām institūcijām. Mērķis ir palīdzēt ģimenēm jau laikus, lai pēc iespējas vairāk gadījumu nebūtu jānonāk līdz bērna šķiršanai no vecākiem.Vienlaikus pašvaldība vēlas pilnveidot arī noteikumus, kas nosaka institūciju atbildību un rīcību sarežģītās situācijās, piemēram, ja bērna uzvedība rada nopietnus riskus vai bērns atsakās no nepieciešamās ārstēšanas un rehabilitācijas.

Rīga

Bērni

Adopcija

Oбщество

Pēdējos gados Rīgā arvien vairāk bērnu nonāk institucionālajā aprūpē, bet vienlaikus samazinās bērnu skaits, kuri nonāk audžuģimenēs vai pie aizbildņiem. Īpaši grūti atrast ģimenes, kas būtu gatavas uzņemt pusaudžus un...

Rīgā strauji pieaug institucionālajā aprūpē nonākušo bērnu skaits

LETA

Похожие новости

Загружаем...