Ik gadu rudenīgās vēsmas gribot negribot pārsteidz mūs
diezgan nesagatavotus. Kā rezultāts bieži vien ir pirmā rudens saaukstēšanās.
Vai no saaukstēšanās, iestājoties vēsākam laikam, vispār ir iespējams
izvairīties un ko darīt, ja sajūtat saaukstēšanās pirmos simptomus? Padomos
dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU
Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Imūnās sistēmas aizsargspēju efektivitāte ir atkarīga no
vispārējā veselības stāvokļa jau pirms saskaršanās ar rudenī izplatītajiem
infekcijas ierosinātājiem, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Cikliskās
pārmaiņas dabā ļauj mums sagatavoties un, lai rudenī nesaslimtu, ir jāpievērš
uzmanība ikdienas paradumiem ilgtermiņā. Veselīgs dzīvesveids ir primārais, kas
nodrošina labu imūnsistēmas darbību. Regulārs sabalansēts uzturs, fiziskās
aktivitātes un kvalitatīvs miegs katru dienu, kā arī regulāra D vitamīna
lietošana ir veselīga dzīvesveida pamats. Tāpat īpaši riska grupu pacientiem
svarīga ir vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19, uzsver ārste.

Vai svarīgākais - silti saģērbties?

Bieži vien dzirdam, ka svarīgi ir silti saģērbties. Tomēr
vienlaikus arī rūdīšanās tiek ieteikta kā organismu stiprinoša aktivitāte. Kā
atrast sev pareizo, atbilstošo vidusceļu? Kā skaidro ģimenes ārste, pētījumos
ir pierādīta rūdīšanās pozitīvā ietekme uz imūnās sistēmas darbību un organisma
aizsargspēju aktivizāciju. Tās ietekme atspoguļojas uzlabotā metabolismā,
enerģijas ražošanā mitohondrijos, kardiovaskulārā noturībā, asinsvadu tonusa
uzlabošanā, imūnās sistēmas šūnu aktivizācijā, kas mazina iekaisuma procesus.
Taču noteikti jāatceras, ka rūdīšanās ir jāuzsāk pakāpeniski, lai pielāgotu
ķermeņa adaptācijas spējas - pakļaujot ķermeni īslaicīgiem, regulāriem un
kontrolētiem stresa apstākļiem, piemēram, sākot ar aukstas dušas kontrastiem no
rīta. Pieejai, kā atrast sev piemēroto ceļu, jābūt pārdomātai, izzinot metodes
un ietekmējošos faktorus, novērojot savas ķermeņa reakcijas aukstā laikā,
atceroties par elpošanas nozīmību, uzsākot, piemēram, pastaigas un fiziskās
aktivitātes ārā, aukstākā laikā. Savukārt pārdomāta ģērbšanās, izmantojot
vairākas apģērba kārtas atbilstoši laikapstākļiem, nodrošinot termoregulāciju,
ir atbalstošāka un saudzējošāka veselībai.

Pirmās saaukstēšanās pazīmes! Ko darīt?

Pirmkārt, jāpaliek mājās un jāatceras par pietiekamu
šķidruma daudzuma uzņemšanu, kā arī jāievēro miera režīms un jāuzņem D un C
vitamīns, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Ja saaukstēšanās simptomi ir izteikti,
piemēram, izteiktas iesnas, tad var noderēt aptiekā pieejamie pretiesnu
līdzekļi. Paaugstinātas temperatūras un sāpju gadījumā - noderēs paracetamolu
vai ibuprofēnu saturošas zāles vecumam atbilstošās devās. Savukārt kakla sāpju
gadījumā ir svarīgi nodrošināt gļotādu mitrumu un dezinfekciju, to pārlieku arī
nekairinot, tāpēc primāri izvēlieties līdzekļus uz eļļas bāzes, piemēram,
smiltsērkšķu vai citu. Pirms lietojat ārstnieciskos preparātus, noteikti
konsultējieties ar farmaceitu vai ārstu. Veselības pasliktināšanās gadījuma
konsultācija ar ārstu ir obligāta.

Kā norāda klīniskā farmaceite I. Priedniece, atbilstoša
šķidruma daudzuma uzņemšanai pie pirmajiem saaukstēšanās simptomiem labi
noderēs zāļu tējas - liepziedu, vīgriežu, aveņu, kumelīšu, pelašķu un upeņu,
nepieciešamības gadījumā lietojami pretsāpju, temperatūru pazeminošos līdzekļi,
taču jāpievērš uzmanība zāļu sastāvam, ko izmanto saaukstēšanās simptomu un
drudža mazināšanai, lai netiktu vienlaicīgi lietoti vienāda sastāva medikamenti
gan tablešu, gan karsto dzērienu veidā.

Šajā periodā uzturam jābūt vieglam un veselīgam, jāievēro
miera un atpūtas režīms, ļaujot organismam atpūsties un izgulēties, nelietot
alkoholu un nesmēķēt. Kā arī regulāri jāvēdina telpas un jāveic telpu mitrā
uzkopšana.

Kā izvēlēties piemērotāko līdzekli pret kakla sāpēm?

Līdzekļu klāsts kakla sāpju remdēšanai ir ļoti plašs -
pieejami aerosoli, sūkājamās tabletes, gatavi šķīdumi kakla skalošanai, pulveri
- kakla skalojamā šķīduma pagatavošanai un pilieni, stāsta BENU Aptiekas
klīniskā farmaceite I. Priedniece. Kā neapjukt plašajā klāstā un izvēlēties sev
piemērotāko līdzekli? Kakla skalošanai var izmantot ārstniecības augu drogas ar
antibakteriālu iedarbību vai vājas koncentrācijas sālsūdeni. Uzlējumu kakla
skalošanai var pagatavot no salvijas lapām, mārsila lakstiem, kumelītes un
kliņģerītes ziediem. Ir pieejami arī gatavi šķīdumi rīkles skalošanai ar
antiseptisku iedarbību, ko lieto neatšķaidītā veidā rīkles un mandeļu iekaisuma
gadījumā. Tāpat pieejami arī pulveri kakla skalojamā šķīduma pagatavošanai, kas
satur antibakteriālu līdzekli - furagīnu. Atcerieties - kaklu skalo 2-3 reizes
dienā, taču ir jāpievērš uzmanība, lai kakla gļotāda netiktu pārlieku
kairināta. Mutes dobuma un kakla gļotādas kairinājuma gadījumā izmanto
aerosolus uz eļļas bāzes (smiltsērkšķu, kliņģerīšu eļļa) un Islandes ķērpja
ekstraktu saturošus līdzekļus, kas mitrina gļotādu, mazina skrāpēšanās sajūtu
un diskomfortu kaklā, pārklājot gļotādu ar aizsargslāni. Kakla līdzekļos no
dabas vielām izmanto arī piparmētru, alteju, kumelīti, tējas koku, propolisu, salviju,
eikaliptu vai antibakteriālas zāļu vielas.

Kā mazināt iesnas?

Ja saaukstēšanās laikā īpaši traucē iesnas un aizlikts
deguns, farmaceite iesaka skalot degunu ar jūras ūdeni. Tāpat deguna aizlikuma
mazināšanai var lietot deguna pilienus vai aerosolus. Gan bērniem, gan
pieaugušajiem deguna higiēnai plaši izmanto jūras ūdeni, kas šķidrina deguna
sekrētu, atvieglo šņaukšanu un mitrina gļotādu.

Atcerieties! Deguna pilieni (dekongestanti) paredzēti tikai
īslaicīgai terapijai - tos nevajadzētu lietot ilgāk par piecām dienām! Tie
atvieglo elpošanu caur degunu un mazina tūsku, sašaurinot asinsvadus.

Iesnu gadījumā plaši izmanto fitopreparātus gan ārīgi, gan
iekšķīgi. Iekšķīgi lieto zāļu tējas vai ārstniecības augu ekstraktus pilienos,
sīrupos, tabletēs vai kapsulās, kuru sastāvā izmanto gaiļbiksītes ziedus,
timiāna lakstus, priedes mizu, genciānas saknes, plūškoka ziedus, pļavas
skābenes lakstus, kumelītes ziedus, ceļteku lapas un verbēnas lakstus.
Ārstniecības augu ekstrakti palīdz atvieglot elpošanu, darbojas antibakteriāli,
sviedrējoši, nomierinoši, turklāt tiem piemīt pretiekaisuma darbība un tie
veicina atkrēpošanu.

Deguna pilienos, aerosolos, ziedēs vai gelos izmanto
dižegles, eikalipta, piparmētru, tējas koka, priežu ēteriskās eļļas, kas palīdz
atvieglot elpošanu caur degunu. Šo līdzekļu sastāvā izmanto smiltsērkšķu eļļu,
dekspantenolu un hialuronskābi, kas mitrina un kopj deguna gļotādu, arī
propolisu kā dabīgu antiseptiķi un pretvīrusu līdzekli izmanto deguna pilienu
un ziežu sastāvā.

Elpošanas atvieglošanai lieto inhalācijas zīmuļus, kas satur
tējas koka, bergamotes, lavandas un eikalipta ēteriskās eļļas. Bērniem
elpošanas atvieglošanai caur degunu izmanto plāksterus, ko līmē pie apģērba. To
sastāvā ir piparmētras, eikalipta un lavandas ēteriskās eļļas.

Kā atgūt spēkus pēc slimošanas?

Pēc slimošanas jāievēro mērenība, uzsver farmaceite I.
Priedniece. Jāņem vērā sava pašsajūta, lai uzreiz nepārslogotu organismu darbā
vai sportojot. Ieteicamas pastaigas svaigā gaisā un piemērotas fiziskās
aktivitātes. Tāpat jārūpējas par veselīgu un pietiekami ilgu miegu un atpūtu.
Katru dienu jāizvēlas sabalansēts uzturs, samazinot sāls patēriņu un uzņemot
pietiekamu šķidruma daudzumu. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi, sezonai atbilstoši
dārzeņi, augļi, ogas, zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa un piena produkti,
kas nodrošina organismu ar vitamīniem un minerālvielām, no kuriem imūnsistēmas
atbalstam nozīmīgākie ir D, C, A un E vitamīni, kā arī dzelzs, selēns un cinks.
D vitamīns jāuzņem papildus, lai tas būtu optimālā līmenī (45-55 ng/ml), kā arī
ieteicams veikt asins analīzes D vitamīna līmeņa noteikšanai un kontrolei
asinīs.

No dabas līdzekļiem imūnsistēmas stiprināšanai var izmantot
ehināciju, ugunspuķi, plūškoku, bišu produktus, mežrožu un smiltsērkšķu augļus,
greipfrūtu sēklu ekstraktu, ķiploku, ingveru, probiotiķus un beta glikānus
saturošus produktus.

Ģimenes ārste Z. Zitmane piebilst, ka imunitātes
stiprināšanai var lietot arī 1.3-1.6 beta glikānu saturošus uztura
bagātinātājus. Tās ir no sēnēm un rauga iegūtas dabīgas vielas, kuru
efektivitāte ir pierādīta pētījumos Tie ir pazīstami ar savām imunitāti
stimulējošajām īpašībām, kas nozīmē, ka tie var palīdzēt atbalstīt imūnsistēmu
un uzlabot tās darbību. Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu un saņemiet
jaunākās veselības uzturēšanas vadlīnijas, lai zinātu, kas tieši jūsu veselības
stāvoklim būtu nepieciešams.

Atcerieties - par uztura bagātinātāju izvēli un lietošanu
konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu! Uztura bagātinātāji neaizstāj
pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!

 простуда

 Здравоохранение

Veselība

Здоровье

Ik gadu rudenīgās vēsmas gribot negribot pārsteidz mūs diezgan nesagatavotus. Kā rezultāts bieži vien ir pirmā rudens saaukstēšanās. Vai no saaukstēšanās, iestājoties vēsākam laikam, vispār ir iespējams izvairīties un ko...

Saaukstēšanās – kā no tās izvairīties un kā to ārstēt?

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...