1918. gada 18. novembrī uz mūsdienu Latvijas Nacionālā teātra skatuves Latvija tika pasludināta par patstāvīgu, neatkarīgu un demokrātisku republiku. Ir pagājuši 105 gadi un Latvija, par spīti visam, joprojām stāv ar paceltu galvu un par katru cenu ir gatava aizsargāt sevi, savus iedzīvotājus un savu zemi.

Pēc Latvijas brīvības cīņām sabiedrībā iesakņojās tradicionālais gājiens uz Brāļu kapiem, kā arī notika vairāki koncertuzvedumi, izrādes, svētku sēdes un ārvalstu viesu uzņemšanas. Brāļu kapu pasākumos Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo pieminēšanai tika piešķirta spilgta simbola vērtība — kritušie veidoja valsts vērtību un tās simbolisko kapitālu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Latvijas svētku svinēšana tika aizliegta veselus 50 gadus, taču latviešos patriotisma garu tas nesalauza. 1991. gadā tika atjaunota Latvijas valstiskā neatkarība, ļaujot atkal atzīmēt valsts svētkus. Kopš tā laika līdz par mūsdienām Latvija un tās tauta ir augusi, attīstījusies un pilnveidojusi sevi par demokrātisku valsti ar stipriem iedzīvotājiem.

Senākais Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs izgatavots 1916. gadā un pirmo reizi ticis pacelts virs Valmieras Latviešu biedrības nama 1917. gadā. Karoga krāsu attiecības 2:1:2 nostiprinājās tajā pašā gadā un to veidoja mākslinieks Ansis Cīrulis, kļūstot par pamatu Latvijas valsts karogam.

***

Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.

/Kārlis Skalbe/

Saules mūžu Latvijai!