Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi grozījumus Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē, kas paredz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem pienākumu segt izmaksas par balansēšanas jaudas uzturēšanu. Šīs izmaiņas nozīmē, ka šī gada vasarā elektrības rēķins varētu pieaugt par apmēram 5 procentiem.

Grozījumi paredz pārejas periodu jaunajam regulējumam, un balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” piemēros ar 2025. gada 1. jūliju, kā arī nofiksēs balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas 2025. gada otrajam pusgadam.

No 2025. gada februāra sāks darboties kopīgs Baltijas balansēšanas jaudas tirgus. Tas saistīts ar Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu atvienošanos no BRELL (Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) loka, lai sinhronizētos ar kontinentālās Eiropas energosistēmām, attiecīgi pielāgojot un ieviešot jaunus sistēmas darbības stabilizācijas mehānismus frekvences uzturēšanai, kas, savukārt, nozīmē sistēmas darbības izmaksu palielinājumu.

Balansēšanas jaudas uzturēšanas cenu prognoze otrajā pusgadā ir 42,07 EUR/MWh par nebalansa komponenti un 3,00 EUR/MWh par portfeļa apjoma komponenti. Precīzas balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas 2025. gada otrajam pusgadam “Augstsprieguma tīkls” publicēs līdz 1. februārim, pirms tam saskaņojot ar SPRK.

Ja skatās, ko tas nozīmē praksē, tad, ja dzīvoklī lieto elektrību 100 kilovatstundas mēnesī, tad pieaugums būs aptuveni 50 centi mēnesī,

Latvijas Radio skaidroja SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

“Ņemot vērā globālos un lokālos riskus, Baltijas valstu pievienošanās kontinentālajam Eiropas elektroenerģijas tīklam paātrinātā kārtā galvenokārt ir mūsu drošības jautājums, jo atvienošanās no Krievijas kontrolētā BRELL loka spēcina mūsu pašu enerģētisko neatkarību. Elektroenerģija ir viens no būtiskākajiem resursiem ikvienam iedzīvotājam. Pēdējā laikā novērotas diversijas pret energoapgādes tīklu, to skaitā elektroenerģijas kabeļa “Estlink” 2 sabojāšana. Līdz ar to lēmums pēc iespējas ātrāk pamest neprognozējama kaimiņa uzturēto elektroenerģijas tīklu ir pareizs un likumsakarīgs,” tā Ozola.

Lai nodrošinātu Baltijas frekvences kontroles bloka darbībai nepieciešamo balansēšanas jaudas pieejamību, Baltijas pārvades sistēmas operatoriem jānodrošina pietiekama apjoma balansēšanas jaudas pieejamība, tostarp frekvences noturēšanas rezerves (FCR), frekvences atjaunošanas rezerves ar automātisku aktivizāciju (aFRR) un frekvences atjaunošanas rezerves ar manuālu aktivizāciju (mFRR).

aFRR nepieciešamais apjoms ir atkarīgs no nebalansa apjoma energosistēmā. Saskaņā ar “Augstsprieguma tīkls” prognozēm, izmaksas par to uzturēšanu nosegtu 42% no kopējām balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksām. FCR un mFRR nepieciešamais apjoms atkarīgs no elektroenerģijas ražošanas un patēriņa apjoma energosistēmā un lielākā atslēguma incidenta apjoma. “Augstsprieguma tīkls” prognozē, ka izmaksas par to nodrošināšanu nosegtu 58% no kopējām balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksām. Grozījumi Tīkla kodeksā attiecina prognozētās izmaksas 50% apmērā uz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem proporcionāli to nebalansa apjomam un 50% apmērā uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēju portfeli proporcionāli to patēriņa apjomam.