Braucot ar savu vai nomas auto, robežas šķērsošana Baltijā
nozīmē ne tikai jaunu valodu, bet arī smalkas satiksmes kultūras nianses. “Europcar”
vadītājs Latvijā Vilis Bērziņš un sociālpsiholoģe Inese Muzikante dalās
novērojumos un praktiskos padomos, kā pielāgoties kaimiņvalstu braukšanas
stilam, kā arī skaidro, kā vēsturiskie un sociālie faktori veido satiksmes
kultūru Latvijā.

Ņemot vērā, ka Baltijas valstu iedzīvotāji visbiežāk ceļo uz
kaimiņvalstīm, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību tam, kā satiksmes kultūra
atšķiras katrā no tām. Pēc Bērziņa teiktā, “Europcar” Latvija ilggadējā
pieredze Baltijas tirgū rāda, ka atšķirības satiksmes kultūrā un noteikumu
ievērošanā visbiežāk kļūst pamanāmas tieši pie valstu robežām. Tomēr
kaimiņvalstis savstarpēji labi pārzina šīs nianses. "Cilvēki ir pieraduši
pie kaimiņu paradumiem, un satiksmes kultūra bieži kļūst par vienu no
faktoriem, kas veido priekšstatus par kaimiņu tautu raksturiem." norāda
Vilis Bērziņš.

<h3>Mēs braucam, kā dzīvojam</h3>

Sociālpsiholoģe atzīmē, ka lai arī Latvijā nav veikti
specifiski pētījumi, kas salīdzinātu braukšanas kultūru ar Lietuvu vai
Igauniju, satiksmes paradumus var izprast caur plašāku sabiedrības uzvedības
prizmu.

"Braukšana ir kā sabiedrības spogulis - uz ceļa mēs
izpaužam tās pašas vērtības un normas, ko ikdienas dzīvē. Tas nav tā, ka,
iekāpjot mašīnā, mēs pārtopam par citiem cilvēkiem.<blockquote>Ja sabiedrībā ir pieņemts
ignorēt noteikumus vai būt pārlieku tolerantiem pret citu pārkāpumiem, tas
parādās arī satiksmē,</blockquote>viņa skaidro.

Viens spilgts piemērs ir attieksme pret citu sodīšanu.
Padomju laikos ziņošana par pārkāpējiem tika uzskatīta par nosodāmu. Šī sajūta
saglabājusies arī mūsdienās - piemēram, autovadītāji brīdina viens otru par
policijas posteņiem. "Liekas, ka tā ir savstarpējās palīdzības izpausme,
bet patiesībā tas kavē drošības uzlabošanu. Brīdinot, mēs faktiski atbalstām
pārkāpumu kultūru," norāda Muzikante.

<h3>No haotiskajiem 90. gadiem līdz šodienai</h3>

Pārmaiņas tomēr notiek. Deviņdesmitajos gados braukšana
reibumā bija gandrīz norma - pēc ballītes neviens neiebilda, ja draugs sēdās
pie stūres alkohola reibumā. "Tagad tāda attieksme ir daudz retāka. Draugi
un radinieki daudz biežāk iejaucas, aizrāda vai pat fiziski neļauj
braukt," saka eksperte.

Būtiski uzlabojumi notikuši arī statistikā - pēc stingrākiem
drošības pasākumiem 2000.gadu sākumā avāriju un bojāgājušo skaits samazinājās.
Tomēr joprojām sabiedrībā dzīvo tā saucamās "pieļaujamās normas" -
piemēram, uzskats, ka pārsniegt ātrumu par 10-20 km/h ir pieņemami.

<h3>Emociju piesātinājums un empātijas trūkums - ne tikai uz
ceļa</h3>

Muzikante uzsver, ka satiksmes drošību ietekmē savstarpējā
cieņa un empātija: "Pētījumi rāda - jo mazāk sabiedrībā ir empātijas, jo
vairāk agresīvas braukšanas. Ja uz ceļa es domāju, ka cits vadītājs mani
apzināti provocē, es reaģēju dusmīgi. Diemžēl Latvijā šāda sajūta ir biežāka
nekā daudzviet Eiropā."

Satiksmes kultūru nosaka ne tikai likumi un normas, bet arī
vadītāju emocionālais stāvoklis. "Mūsu braukšanu var ietekmēt jebkas -
dusmas darbā, strīds mājās vai pat pārmērīgs prieks. Spēcīgas emocijas maina
lēmumus pie stūres, bieži palielinot ātrumu vai risku līmeni," skaidro
Muzikante.

Viens no izplatītākajiem riska faktoriem ir steiga.
"Kad cilvēks kavē, viņš koncentrējas tikai uz savu mērķi un nepamana citus
satiksmes dalībniekus. Paradoksāli - mēs zinām, ka būs sastrēgums, bet reti
izbraucam agrāk, lai to apietu," viņa piebilst.

<h3>Paaudžu un kaimiņvalstu atšķirības</h3>

Vai jaunākie vadītāji brauc drošāk? Muzikante saka -
statistika rāda, ka vīrieši vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem joprojām ir
lielākā riska grupa. "Jā, jauniešu attieksme pret braukšanu reibumā ir
stingrāka, tomēr ātruma pārsniegšana un riskanta apdzīšana saglabājas kā
vecumposma īpatnība - tas ir vairāk saistīts ar pieredzes trūkumu un vēlmi
pierādīt sevi, nevis ar konkrētu nacionālo kultūru," norāda eksperte.

Runājot par kaimiņvalstīm, gan sociālpsiholoģe Inese
Muzikante, gan satiksmes eksperti atzīst - Igaunijas satiksmes kultūra būtiski
atšķiras ar savu disciplinēto un strukturēto raksturu. Igauņu satiksmes
psihologs Gunārs Meinhards norāda, ka, lai gan ne visi igauņi vienmēr brauc
lēni, kopumā satiksmes vide tur ir mierīgāka un prognozējamāka, ko veicina gan
ģeogrāfiskā tuvība Skandināvijai, gan efektīva uzraudzības sistēma. Stacionārie
ātruma radari, regulāras alkohola pārbaudes un spēcīgas sociālās normas ne
tikai disciplinē vadītājus, bet arī nostiprina sabiedrības kopējo attieksmi
pret noteikumu ievērošanu.

Par lietuviešu satiksmes paradumiem eksperte komentē
piesardzīgi, jo nav veikti tieši salīdzinoši pētījumi. Tomēr citviet reģionā
bieži piemin, ka Lietuvas satiksme ir emocionālāka un dinamiskāka - ar
straujāku paātrinājumu, biežākām apdzīšanām un nepieciešamību būt modram. Viens
no spilgtiem piemēriem - atšķirīgā attieksme pret gājēju pārejām. Kamēr
Igaunijā apstāšanās pie pārejas tiek uzskatīta par normu gan juridiskā, gan
sabiedriskā nozīmē, Lietuvā autovadītāji šo normu ne vienmēr ievēro pat minimālā
mērā.

Papildus uzvedības atšķirībām būtiska loma ir arī kontroles
mehānismu dažādībā. Igaunijā galvenā uzmanība tiek vērsta uz fiksētajiem ātruma
radariem, savukārt Lietuvā tiek ieviestas arī vidējā ātruma kontroles sistēmas,
kas mēra braukšanas ātrumu visā posmā, nevis tikai konkrētā punktā. "Šīs
atšķirības nevar vienkārši nosaukt par sliktākām vai labākām - tās ir kultūras
un paradumu kombinācija," piebilst eksperte.

<h3>Prakse un profilakse - kā sagatavoties ceļam pāri robežām</h3>

Gan fakti, gan pieredze rāda - izpratne par vietējo
satiksmes kultūru ir tikpat svarīga kā auto tehniskais stāvoklis vai derīga
apdrošināšana. Tieši tas bieži vien atšķir drošu braucienu no riska pilnas
situācijas. Tādēļ “Europcar” iesaka:

<ul><li>Pārbaudīt galamērķa satiksmes noteikumus un sodu sistēmu
pirms brauciena;</li><li>Ievērot ne tikai likumu burtu, bet arī vietējās pieklājības
normas uz ceļa;</li><li>Atcerēties, ka sodi par pārkāpumiem var tikt piemēroti arī
pēc robežas šķērsošanas;</li><li>Plānot maršrutu un izvairīties no steigas, kas joprojām ir
viens no biežākajiem negadījumu cēloņiem.</li></ul>







"Mūsu prioritāte ir nodrošināt, lai auto noma sniegtu
brīvību, nevis radītu apdraudējumu. Tāpēc autovadītājiem ir svarīgi saprast, kā
droši pārvietoties pa ceļiem katrā valstī - ne tikai to, ko nosaka likums, bet
arī to, ko patiesībā nozīmē vietējā satiksmes kultūra," secina “Europcar”
vadītājs Latvijā Vilis Bērziņš.

Правила дорожного движения

Ceļu satiksme

Трафик

Braucot ar savu vai nomas auto, robežas šķērsošana Baltijā nozīmē ne tikai jaunu valodu, bet arī smalkas satiksmes kultūras nianses. “Europcar” vadītājs Latvijā Vilis Bērziņš un sociālpsiholoģe Inese Muzikante dalās...

Sociālpsiholoģe par Latvijas šoferiem: “Ja sabiedrībā pieņemts ignorēt noteikumus, tas parādās arī satiksmē”

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...