Ik mēnesi Latvijā telefonkrāpnieki izkrāpj vismaz vienu miljonu eiro

Mūsdienās bērni un pusaudži ļoti daudz laika pavada tiešsaistē, kur viņi var ne tikai atrast draugus un izklaidēties, bet arī kļūt par finanšu krāpnieku upuriem, tāpēc bērniem jāmāca ne tikai finanšu pratība, bet arī finanšu higiēnas pamati, uzskata eksperti.Globālās konsultāciju kompānijas "Deloitte" 2023.gadā veiktais pētījums atklāja, ka Z paaudzes pārstāvji jeb Digitālie bērni, kuri ir dzimuši no 2001.gada līdz 2012.gadam, finanšu krāpnieku izliktajās lamatās iekrituši trīs reizes biežāk nekā vecākas paaudzes cilvēki."Finanšu pratība nav tikai budžeta plānošana, tā ir arī spēja pasargāt sevi, norēķinoties tiešsaistē. Jaunieši lieto viedierīces, sociālos tīklus, daudziem ir arī savas maksājumu kartes, līdz ar to viņi ir tikpat "uzņēmīgi" pret finanšu krāpniecību kā viņu vecāki," saka "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.Latvijā līdz šim līdzīgs pētījums nav bijis, taču uzņēmuma "Better Business Buro" aptauja amerikāņu jauniešu vidū parādīja, ka trīs populārākie veidi, kā krāpnieki komunicē ar viņiem, ir sociālie mediji (55% pusaudžu ziņoja, ka noziedznieki ar viņiem sazinājās, izmantojot sociālos tīklus), tiešsaistes spēļu platformas (38%) un īsziņas (37%).Vecākiem jāsāk ar seviPar Latvijas gada ietekmīgāko influenceri atzītais kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš ir arī tēvs diviem bērniem, no kuriem viens šoruden uzsāks skolas gaitas, tāpēc atvašu drošības, tostarp kiberdrošības, jautājumi viņam ir ļoti aktuāli."Diemžēl mēs dzīvojam laikā, kad arī mazi bērni nevar būt pasargāti no krāpnieku darbības. Es saviem bērniem stāstu par visiem iespējamajiem krāpšanas veidiem, par to, kā viņus var censties apmānīt, piemēram, izliekoties par mani, atdarinot manu balsi vai pat uztaisot video ar mākslīgā intelekta palīdzību. Arī par to, ka numurs, no kura zvana, var nebūt īsts. Krāpnieki var mēģināt apvārdot, sadraudzēties, lai iegūtu un pēc tam izmantotu viņu uzticību," dalās pieredzē Strazdiņš.Savukārt Mg.psych., Latvijas kiberpsiholoģijas asociācijas biedrs Valērijs Dombrovskis saka, ka sākumā katram vecākam būtu jāpajautā pašam sev, vai viņš saprot, kas ir finanšu krāpšana un vai viņam ir algoritms, kā sevi pasargāt. Ja vecākam šāda algoritma nav, iespējams, viņš arī savam bērnam nevar iemācīt, kā sevi pasargāt."Bērnam sevi pasargāt ir diezgan sarežģīti, tāpēc jau viņš arī ir bērns. Protams, vecākiem jāstāsta, kas ir finanšu krāpšana, kādi draudi, kā pārbaudīt informāciju, kādiem avotiem var uzticēties, bet kopumā – diez vai bērns to pilnībā sapratīs. Problēma ir tāda, ka krāpnieki nepārtraukti pilnveido savas uzbrukuma metodes. Tāpēc galvenais ir izveidot tādas attiecības ar bērniem, kurās bērns uzticas vecākiem," uzsver Dombrovskis.Viņš arī piebilst, ka šādas attiecības nozīmē – jebkura rīcība, jebkura darbība, kas intuitīvi bērnam šķiet nepareiza vai vienkārši viņam ir jauna, jāsaskaņo ar vecākiem. Viens no efektīviem veidiem, kā aizsargāt savus bērnus, ir tas, ka visi pirkumi, kas veikti internetā vai izmantojot tehnoloģijas, bērnam ir jāsaskaņo ar vecākiem. Savukārt vecākiem ir jāiemācās izprast savu bērnu vajadzības un nedrīkst būt pārāk kritiskiem pret viņu vēlmēm.Izmantot piemērus, kas ir bērniem labāk saprotamiSavukārt, runājot ar bērniem par finanšu krāpšanu, Dombrovskis iesaka izmantot piemērus, kas ir bērniem labāk saprotami. Piemēram, tiešsaistes spēlē biedrs, ar kuru bērns spēlē kopā, pēkšņi jautā, vai varētu aizdot spēles naudu uz noteikto laiku. Var gadīties tā, ka interneta "draugs" pazūd ar spēles naudu. Pusaudzis vieglāk sapratīs finanšu krāpšanu, ja viņam to skaidros, piemēram, salīdzinot ar konta pazaudēšanu sociālā tīklā, kad kādam atklāj savus piekļuves datus. Šādi digitālās pasaules piemēri bērniem ir saprotamāki, kā arī ļauj saprast šo procesu nozīmi."Visi krāpnieki sākumā mēģina piekļūt cilvēka emocijām un tikai pēc tam naudai. Viņi bieži izmanto vārdus "steidzami", "tikai tagad", "tādas izdevības vairs nebūs". Tāpēc tas ir stāsts par emocijām: ja cilvēks var kontrolēt savas emocijas, viņš var kontrolēt savu dzīvi, ja nespēj kontrolēt emocijas, tad lielāka varbūtība nokļūt krāpnieku izliktajās lamatās," brīdina Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācijas vadītājs, piebilstot, ka bērnam arī ir jāiemāca, ka nedrīkst pieņemt lēmumus steigā vai balstoties uz emocijām (spēcīga vēlme). Vecākiem vajadzētu iemācīt savam bērnam kontrolēt emocijas un veikt minimālu situācijas novērtējumu pirms finanšu darījumu veikšanas.Atslēgt iespēju svešiniekiem sazināties ar bērnuSavukārt Strazdiņš iesaka atslēgt jebkādu saziņu ar svešiem numuriem no bērna telefona – lai neviens svešinieks nevarētu ne zvanīt, ne sūtīt īsziņas. Vecākiem, kuru atvases lieto ļoti populāro tiešsaistes spēļu platformu "Roblox", viņš iesaka atslēgt čata funkciju, jo, pēc viņa teiktā, šī platforma ir milzīgs poligons, kurā bērni tiek pakļauti pazemošanai, apkrāpšanai un emocionālai vardarbībai.Strazdiņš, kuram ir liela pieredze krāpnieku atmaskošanā, stāsta, ka šie noziedznieki ar saviem upuriem nestrādā vienu dienu. Citreiz – mēnešiem un pat gadiem. Problēma ir tajā, ka krāpšanas shēma netiek laikus pārtraukta. Jo ilgāk cilvēks ir tajā iekšā, jo grūtāk izvilkt ārā."Nav gluži jākontrolē katra ar bērna karti nopirktā šokolāde, taču vismaz reizi dienā būtu jāapskatās, kas notiek ar kontu. Protams, ir jābūt uzliktiem arī limitiem. Varbūt krāpniekiem pārskaitīti pāris desmiti eiro nav tik liels robs ģimenes budžetā, taču vecākiem ir laikus jāpamana, ja tas notiek, un jāparunā ar bērnu, lai šo shēmu pārtrauktu," iesaka kiberdrošības eksperts.Arī Valērijs Dombrovskis piekrīt, ka nevajag kontrolēt katru ar karti nopirkto preci veikalā, jo bērnam no 14 gadu vecuma ir jāiemāca uzņemties atbildību. Tomēr vecākiem ir jāseko arī tam, lai bērna kontā nebūtu pārāk lielas naudas summas, lai krāpšanas gadījumā nebūtu spēcīgs trieciens ģimenes budžetam. Ieteicams izveidot divus kontus – krājkonts un viens izdevumiem.Jāmāca bērniem finanšu higiēnas pamatiVecāki var uzlikt PIN kodu pirkuma veikšanai tiešsaistes spēļu platformās. Tas var šķist apgrūtinājums katru reizi, kad bērns vēlas iegādāties jaunu "ādiņu" vietnē "Fortnite" vai spēli "Roblox", taču tas palīdz novērst nesankcionētus pirkumus."Svarīgi bērniem iemācīt finanšu higiēnas pamatus, kas jāzina arī katram pieaugušam – neizpaust svešiniekiem savas paroles, personīgos datus un citu sensitīvu informāciju, kā arī zināt, ka bankas darbinieki nekad pa telefonu neprasīs izpaust kontu piekļuves informāciju, "Smart ID" un kartes PIN kodus," saka "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts, piebilstot, ka bankas dara visu iespējamo, lai pasargātu klientus, taču vairumā gadījumu krāpniekiem izdodas tā apvārdot cilvēkus, piemēram, solot vieglu peļņu, ka viņi paši pārskaita naudu noziedzniekiem.Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati liecina, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti kopumā 9,452 miljoni eiro, kas ir par 86,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.Kāpēc krāpnieki izvēlas jauniešus par saviem upuriem?Pusaudžu bankas kontos parasti nav tik lielas summas, taču krāpnieki tos joprojām uzskata par iekārojamu uzbrukumu mērķi. Kāpēc?"Krāpnieki var izmantot bērnu un pusaudžu uzticību, lai iegūtu ne tikai viņu pašu, bet arī viņu vecāku personīgo informāciju, bankas karšu numurus un daudz ko citu – vārdus, adreses un citu privātu informāciju, ko var izmantot noziedzīgiem nolūkiem", norāda Surgofts. 

Informāciju sagatavoja Laura Jēgere, "Bigbank Latvija" mārketinga nodaļas vadītāja.

Безопасность детей

деньги

Bērni

Дети

Mūsdienās bērni un pusaudži ļoti daudz laika pavada tiešsaistē, kur viņi var ne tikai atrast draugus un izklaidēties, bet arī kļūt par finanšu krāpnieku upuriem, tāpēc bērniem jāmāca ne tikai...

Speciālistu ieteikumi, kā runāt ar bērnu, lai viņš nekļūst par finanšu krāpnieku upuri

LETA

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...