Antibiotiku pārmērīga un neatbilstoša lietošana veicina rezistentu baktēriju veidošanos, kas var apdraudēt ne tikai pašus lietotājus, bet arī citus cilvēkus, aģentūrai LETA skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Ūdre.

SPKC norāda, ka antibiotiku rezistence veidojas, notiekot mutācijām baktērijas gēnos. Antibiotiku pārmērīga lietošana ir galvenais rezistences jeb noturības attīstības iemesls pret antibakteriāliem līdzekļiem.

Sākot lietot antibiotikas, jutīgās baktērijas iet bojā, taču rezistentās var turpināt augt un vairoties. Šīs rezistentās baktērijas var tikt pārnestas no viena cilvēka otram un izraisīt infekcijas arī tiem cilvēkiem, kuri antibiotikas nav lietojuši.

Īpaši satraucoša ir multirezistentu baktēriju izplatība, jo tās ir noturīgas pret vairākām antibiotikām vienlaikus. Tās var izraisīt urīnceļu, ādas, brūču un zemādas infekcijas, plaušu karsoņus, kā arī smagākos gadījumos sepsi jeb mikroorganismu un to toksīnu vispārēju izplatīšanos organismā.

Visaugstākais risks inficēties ar šādām baktērijām ir slimnīcās, kur pacientiem bieži vien ir novājināta imunitāte.

Šādas infekcijas dēvē par hospitālo infekciju vai ar veselības aprūpi saistīto infekciju.

SPKC uzsver, ka antibiotiku efektivitātes saglabāšana ir ne vien mediķu, bet arī sabiedrības kopējā atbildība. Iedzīvotāji tiek aicināti lietot antibiotikas tikai pēc ārsta norādījuma, neizmantot iepriekš palikušas zāles vai medikamentus, kas iegūti bez receptes. Pāri palikušos medikamentus jānodod aptiekā, nevis jāglabā mājās vai jāizmet.