Februāris ir viens no mēnešiem, kad vairāk domājam par
sirdi, jo Valentīna diena atgādina par mīlestību, siltumu un rūpēm. Taču ziemā
sirdij ir vēl viens izaicinājums, par kuru bieži neaizdomājamies – aukstums un
ar to saistītās izmaiņas organismā. Ziemas periodā sirds var strādāt intensīvāk
ne tikai cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām, bet arī veseliem un
aktīviem cilvēkiem. Kāpēc tā notiek, kādas pazīmes nevajadzētu ignorēt
un ko ikdienā varam darīt, lai ziemā sirdi atbalstītu, skaidro “Euroaptieka”
klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova. 

<h2>Kāpēc ziemā sirds strādā intensīvāk?</h2>

Ziemas aukstums liek organismam pielāgoties, lai saglabātu
iekšējo siltumu. Šajā procesā viens no būtiskākajiem mehānismiem ir asinsvadu
sašaurināšanās, īpaši ķermeņa perifērijā – rokās, kājās un ādā. Tas palīdz
samazināt siltuma zudumu, taču vienlaikus rada papildu slodzi sirdij.
Sašaurinoties asinsvadiem, asinīm kļūst grūtāk plūst, kā rezultātā paaugstinās
asinsspiediens. Lai nodrošinātu pietiekamu asinsriti visā organismā, sirdij
jāstrādā ar lielāku spēku. Tas nozīmē arī lielāku sirds muskuļa skābekļa patēriņu
un intensīvāku darbu ikdienā. 

Aukstuma ietekmē var mainīties arī asins īpašības – tās var
kļūt viskozākas, kas savukārt var apgrūtināt asins cirkulāciju asinsvados un
palielināt trombozes risku. Šīs izmaiņas var būt īslaicīgas, tomēr tās ietekmē
arī cilvēkus, kuri ikdienā jūtas veseli un aktīvi, īpaši, ja aukstums
kombinējas ar stresu vai fizisku slodzi. 

<h2>Ziemas paradumi, kas palielina slodzi sirdij </h2>

Ziemā mainās ne tikai laikapstākļi, bet arī ikdienas
paradumi, kas var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmas darbu. Tumšais un
aukstais laiks bieži samazina vēlmi kustēties – vairāk laika pavadām telpās,
retāk dodamies pastaigās, samazinās kopējā fiziskā izturība, kā rezultātā pie
slodzes sirds reaģē straujāk. Tāpat pēkšņas fiziskas aktivitātes, kā sniega
tīrīšana, strauja iešana aukstā laikā vai citas intensīvas aktivitātes bez
iepriekšējas sagatavošanās var būt īpaši izaicinošas tieši sirdij. Aukstuma,
fiziskas slodzes un asinsvadu sašaurināšanās kombinācija var izraisīt
paātrinātu sirdsdarbību, aizelšanos un izteiktu nogurumu pat cilvēkiem, kuri
ikdienā sevi uzskata par aktīviem un veseliem. 

<h2>Pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu sirds slodzi
ziemā </h2>

Farmaceite skaidro, ka ziemas periodā sirds uz aukstumu un
slodzi var reaģēt izteiktāk nekā citos gadalaikos, un ir svarīgi nepalaist
garām organisma signālus, pat ja tie sākotnēji šķiet nenozīmīgi. Daži no tiem
ir:

<ul><li>Ātrāks pulss aukstumā: aukstā vidē
sirdsdarbība fiziskas slodzes laikā var kļūt straujāka nekā ierasts – tā ir
dabiska organisma reakcija, taču, ja pulss ir izteikti paātrināts vai parādās
diskomforts, tam vērts pievērst uzmanību.</li><li>Aizelšanās pie nelielas slodzes: ja
ikdienas aktivitātes, piemēram, kāpšana pa trepēm vai iešana raitākā solī,
izraisa izteiktu aizelšanos, tas var būt signāls par sirds un asinsvadu
sistēmas papildu noslodzi. </li><li>Pastiprināts nogurums: nogurums, kas
parādās ātrāk nekā parasti vai saglabājas arī pēc pietiekamas atpūtas, var
liecināt par paaugstinātu organisma slodzi, tostarp sirds un asinsvadu sistēmas
intensīvāku darbu.</li><li>Diskomforts krūtīs un sirdsklauves:
spiedoša sajūta krūtīs, sirdsklauves vai neregulāras sirdsdarbības sajūta ir
pazīmes, kuras nevajadzētu ignorēt, jo tās var liecināt par paaugstinātu slodzi
sirdij vai sirds ritma traucējumiem.</li><li>Aukstas rokas un kājas, reibonis: izteikti
aukstas plaukstas un pēdas, kā arī reibonis var liecināt par asinsrites
izmaiņām aukstā laikā. </li></ul>









Ja šādas sajūtas atkārtojas, kļūst izteiktākas vai tām
pievienojas tādi simptomi kā stipras sāpes krūtīs, izteikta aizdusa, reibonis
vai ģībonis, ieteicams savlaicīgi vērsties pēc medicīniskas palīdzības.
Vieglāku, bet atkārtotu simptomu gadījumā var konsultēties ar farmaceitu vai
ģimenes ārstu, savukārt akūtu un pēkšņu simptomu gadījumā nepieciešams
nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

<h2>Kā atbalstīt sirdi ziemā </h2>

Farmaceite uzsver, ka sirds veselības atbalsts ziemā nav
sarežģīts, taču prasa pievērst papildus uzmanību ikdienas paradumiem. Pat
nelielas, regulāras darbības var palīdzēt mazināt sirds slodzi un uzturēt labu
pašsajūtu:

<ul><li>Regulāras fiziskās aktivitātes: katru
dienu ieteicams veltīt vismaz 30 minūtes mērenām kustībām, piemēram, pastaigām
vai vingrošanai iekštelpās. Svarīgākais ir konsekvence – regulāra, nevis pēkšņa
un intensīva slodze, īpaši aukstumā. </li><li>Atbilstošs apģērbs: lai uzturētu ķermeņa
temperatūru un mazinātu sirdij radušos slodzi, svarīgi ģērbties atbilstoši
laikapstākļiem. Cepures, cimdi, siltas zeķes un sejas aizsardzība palīdz
saglabāt siltumu. </li><li>Miega režīms: 7–9 stundas miega katru
nakti ir būtiskas, lai sirds un nervu sistēma atjaunotos un spētu tikt galā ar
ziemas izaicinājumiem. </li><li>Stresa mazināšana: regulāras relaksācijas
metodes un elpošanas vingrinājumi palīdz saglabāt sirds ritmu un samazināt
spriedzi. Nepieciešamības gadījumā var lietot arī nomierinošus līdzekļus ar
magniju vai augu izcelsmes sastāvdaļām, piemēram, baldriānus un vilkābeles, saskaņā
ar farmaceita vai ārsta rekomendācijām.</li><li>Šķidruma un elektrolītu uzņemšana:
aukstajā sezonā organisms var zaudēt vairāk šķidruma, īpaši svīstot pārāk siltā
apģērbā vai sausā telpā. Farmaceite iesaka biežāk uzņemt ūdeni un elektrolītus
– kāliju, kas ir svarīgs normālai sirds ritma un muskuļu darbībai, nātriju, kas
palīdz uzturēt šķidruma līdzsvaru organismā, un magniju, kas veicina normālu
muskuļu un nervu sistēmas darbību.</li></ul>









<h2>Ziemas uzturs un sirds veselība</h2>

Ziemas uztura paradumi tieši ietekmē sirds un asinsvadu
veselību. Aukstajā sezonā biežāk izvēlamies sātīgāku, kalorijām bagātāku ēdienu
un uzņemam vairāk sāls, kas var paaugstināt asinsspiedienu un radīt papildu
slodzi sirdij. Tāpat uzturā bieži trūkst svaigu dārzeņu un augļu, kas ir bagāti
ar antioksidantiem un palīdz uzturēt asinsvadu elastību. 

Treknās zivis un omega-3 taukskābes ir īpaši svarīgas sirds
veselībai – EPA un DHA palīdz uzturēt normālu sirds darbību. Ziemā, kad svaigas
zivis ēdam retāk, ieteicams papildināt uzturu ar omega-3 kapsulām vai šķidrajām
eļļām. Līdzīgi svarīgs ir D vitamīns, kas veicina normālu imūnsistēmas darbību;
ziemas mēnešos saules gaismas trūkuma dēļ daudziem cilvēkiem var būt tā
deficīts. Farmaceite arī uzsver magnija nozīmi – magnijs veicina normālu
muskuļu un nervu sistēmas darbību un palīdz mazināt nogurumu un nespēku.

Vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai
izvēlētos piemērotu formu, noteiktu devu, pārliecinātos par saderību ar citiem
medikamentiem un, ja nepieciešams, veikt asins analīzes, lai precīzi novērtētu
vitamīnu un minerālvielu līmeni organismā.

 Здравоохранение

Ziema

Veselība

Здоровье

Februāris ir viens no mēnešiem, kad vairāk domājam par sirdi, jo Valentīna diena atgādina par mīlestību, siltumu un rūpēm. Taču ziemā sirdij ir vēl viens izaicinājums, par kuru bieži neaizdomājamies...

Svarīgas lietas, kas par sirds veselību ziemā jāzina arī veseliem cilvēkiem

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...