Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien apzinīgāki krājēji, taču aptuveni 80% joprojām neizmanto pilnu savu uzkrājumu potenciālu. Ar pareizi izvēlētu noguldījuma veidu, skaidru struktūru un regulāru pieeju krāšanai var gan saglabāt naudas vērtību, gan soli pa solim vairot savu finansiālo labklājību, norāda "Bigbank" Latvijas filiālē.

Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi turpina pieaugt - 2025. gada oktobrī mājsaimniecību noguldījumu apjoms jau pārsniedz 11,4 miljardus eiro, kas ir par 4,1% vairāk nekā 2025. gada sākumā un par 9% vairāk nekā 2024. gada oktobrī, liecina Latvijas Bankas dati.

Salīdzinot pa ceturkšņiem, redzam, ka visstraujākais pieaugums bija vērojams šā gada otrajā ceturksnī, kad mājsaimniecību noguldījumu atlikums Latvijas komercbankās palielinājās par 3%. Salīdzinājumam - šā gada trešajā ceturksnī bija vērojams tikai 0,3% pieaugums.

"Bigbank" grupas krājnoguldījumu portfeļa dati par 2025. gada trešo ceturksni uzrāda 7% pieaugumu un ceturkšņa beigās tas sasniedza jau 1,4 miljardus eiro. Savukārt kopējais noguldījumu portfelis trešajā ceturksnī pieauga par 3%, sasniedzot 2,7 miljardus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

"Šie dati apliecina, ka cilvēki joprojām izvēlas drošību. Tomēr liela daļa noguldītās naudas "nepelna", jo glabājas kontos bez procentiem. Latvijas Bankas statistika rāda, ka noguldījumi uz nakti jeb nauda iedzīvotāju kontos veido 9,1 miljardu eiro jeb 79,3% no kopējā uzkrājumu apjoma - tie ir līdzekļi, kuriem netiek ļauts strādāt," skaidro "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš šeit saskata paradoksu - cilvēki aktīvi krāj, bet neizmanto iespējas nopelnīt. Pat neliela procentu likme palīdz saglabāt naudas vērtību. Pretējā gadījumā tā lēnām zaudē pirktspēju inflācijas dēļ.

"Pandēmijas un inflācijas gados cilvēki pierada krāt "drošības spilvenam" - neziņas apstākļos tas bija pašaizsardzības solis. Tagad situācija mainās - arvien biežāk uzkrājumi tiek veidoti ar konkrētu mērķi - ceļojumam, mājoklim, bērnu nākotnei vai izglītībai - un tas ir ļoti pozitīvi," norāda filiāles vadītājs.

"Bigbank" eksperti apkopojuši biežākās kļūdas, ko Latvijas iedzīvotāji pieļauj, veidojot uzkrājumus.

1. Pavirši izvērtē, kur glabāt brīvos līdzekļus

Jau noskaidrojām, ka gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu "guļ" norēķinu kontos, un realitātē bankas ļoti reti par tiem maksā procentus. Turpretim lielākā daļa atlikušo 20% krājēju pievērš uzmanību tikai procentu likmei, kas nebūt nav vienīgais kritērijs. Izvēloties sev izdevīgāko noguldījumu veidu, svarīgi salīdzināt trīs lietas: likmi, naudas pieejamību un termiņu.

Procentu likme var būt fiksēta vai mainīga. Dažas bankas piedāvā augstāku likmi pirmajiem mēnešiem. Latvijas Banka apkopo visu kredītiestāžu noguldījumu procentu likmes savā mājaslapā, dati tiek atjaunoti reizi nedēļā.

Pieejamība nozīmē, cik viegli naudu var izņemt, ja tā pēkšņi nepieciešama. Krājkonts parasti ir elastīgāks, savukārt termiņnoguldījums sniedz stabilitāti, jo likme ir nemainīga visu noguldījuma periodu, taču līdzekļi tajā ir "piesieti", proti, naudu var izņemt tikai termiņa beigās.

Runājot par termiņa ilgumu, šeit darbojas salikto procentu princips, kas nozīmē - jo ilgāk noguldi, jo straujāk tava peļņa aug. Īpaši uzskatāmi peļņas pieaugums redzams krājkontam, kur procentu izmaksa notiek ik mēnesi. Depozītiem termiņš var būt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem un iespējams izvēlēties, vai procenti tiek izmaksāti vienreiz mēnesī, reizi gadā vai tikai termiņa beigās, turklāt daļa banku piedāvā bonusa likmi par termiņa pagarināšanu.

"Nav viena universāla risinājuma, kas derētu visiem. Gudrāk ir sadalīt uzkrājumus vairākos kontos vai termiņos - tā apvienojot gan drošību, gan iespēju nopelnīt," iesaka Surgofts.

2. Domā, ka krāt var tikai lielas summas

Daudzi joprojām uzskata, ka jēga krāt ir tikai tad, ja var atlikt lielu naudas summu. Patiesībā arī neliels, bet regulārs uzkrājums ilgtermiņā dod rezultātu. Pat 100 eiro krājkontā ir finansiāli izdevīgāki nekā tā pati summa kontā bez procentiem.

2025. gada otrajā ceturksnī vidējā darba alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā bija 1342 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja šādu summu novirzītu krājkontā ar 2,5% likmi pirmajiem diviem mēnešiem un 2,4% likmi pēc tam, pieņemot, ka tā saglabājas nemainīga, un katru mēnesi atliktu vēl 10% no algas jeb 134 eiro, pēc gada procentos būtu nopelnīti aptuveni 25 eiro, un kopējais uzkrājums veidotu aptuveni 2975 eiro. Savukārt pēc pieciem gadiem procentu ienākumi jau būtu ap 776 eiro, un kopējais noguldījums - gandrīz 10 000 eiro.

Būtiski atcerēties, ka no 2025. gada 1. janvāra Latvijā ienākumi no kapitāla, tostarp procentu ienākumi, tiek aplikti ar 25,5% nodokli. Tas tika ņemts vērā, veicot aprēķinu.

"Svarīgākais nav summa, bet ieradums. Kad cilvēks iemācās regulāri atlikt, viņš jau ir ceļā uz finansiālu drošību, jo nostiprinās disciplīna, kas vēlāk ļauj sasniegt lielākus finanšu mērķus," saka "Bigbank" filiāles vadītājs.

3. Neizmanto iespēju krāt gudrāk

Lai uzkrājumi tiešām strādātu tavā labā, ir vērts izveidot pārdomātu sistēmu. Vienu kontu var atvēlēt neparedzētiem gadījumiem, otru - konkrētam mērķim, piemēram, ceļojumam vai mājoklim. Tā mazināsi risku, ka nauda tiek iztērēta nepareizam nolūkam.

Vēl viens gudrs solis ir automātiskais pārskaitījums - nosaki datumu un summu, ko banka katru mēnesi pārskaita no tava algas konta uz krājkontu. Tādā veidā krāšana notiks bez liekas domāšanas.

Regulāri jāpārskata arī noguldījumu likmes, jo pat 0,5% atšķirība ilgtermiņā var radīt ievērojamu efektu. Latvijas Bankas mājaslapā iespējams salīdzināt dažādu banku piedāvājumus.

Būtiski, ka Eiropas Savienības bankas nodrošina garantiju visiem noguldījumiem līdz 100 000 eiro.