Vai cilvēks drīkst tikt apglabāts, kur vēlas? Trakākie apbedīšanas likumi dažādās valstīs

Gandrīz katrs no mums kādā savas dzīves posmā ir aizdomājies par vietu, kur vēlētos tikt apglabāts, vai dzirdējis tuviniekus sakām: “Es gribētu, lai mani apglabā jūras krastā... vai varbūt pie lielā ozola mājas pagalmā.” Šādas domas ir saprotamas, jo mums visiem ir vietas, kur jūtamies mierā un tuvībā ar sevi un savu dzīvi. Bet vai tiešām ir iespējams pašam izvēlēties, kur tikt apglabātam? Ko par to saka likums?

Kopā ar apbedīšanas biroju “Angel debesīs” ielūkojamies dažādu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, likumdošanā un iespējās, kā ikviens var savlaicīgi noteikt savas vēlmes par apbedīšanas vietu un ceremoniju.

Kāpēc apbedīšana nav atļauta jebkur?

Uz jautājumu, vai cilvēks drīkst tikt apglabāts, kur vēlas, parasti atbilde ir nē! Lielākajā daļā valstu apbedīšana ārpus oficiāli atļautām vietām ir ierobežota vai pat pilnībā aizliegta. Šādi ierobežojumi pastāv vairāku būtisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir saistīts ar sabiedrības veselību un higiēnu, jo nepareizi veikta apbedīšana var radīt nopietnu risku, piemēram, piesārņot gruntsūdeņus vai radīt citas vides un veselības apdraudējumus. Otrkārt, svarīgs ir zemes īpašumtiesību aspekts. Pat ja cilvēks vēlas tikt apglabāts savā īpašumā, daudzviet tas ir iespējams tikai ar īpašu atļauju vai atbilstību konkrētiem likumiem. Treškārt, valstij ir jāspēj dokumentēt katru nāves gadījumu, mirušo identitāti un precīzu apbedīšanas vietu, lai nodrošinātu juridisko kārtību un tuvinieku tiesības nākotnē.

Apbedīšanas likumi, kas var pārsteigt

Lai gan apbedīšana šķiet visnotaļ nopietna un sakārtota lieta, dažās valstīs likumi šajā jomā ir pārsteidzoši un reizēm pat šķietami absurdi vai ekscentriski. Piemēram, dažviet pasaulē eksistē kuriozi likumi, kas aizliedz nomirt bez atļaujas. Šādi noteikumi bieži vien darbojas kā juridiski joki vai protesta formas. Savukārt ASV apbedīšanas likumi ir ļoti dažādi atkarībā no štata. Piemēram, Teksasā likums pieļauj apbedīšanu privātīpašumā, ja tiek ievēroti noteikti nosacījumi, piemēram, attālums no ūdens avotiem. Japānā joprojām tiek praktizēta kapsētu ierobežotā pieejamība, un kapsētas pieejamas tikai konkrētām sabiedrības grupām. Lielbritānijā ir iespējams tikt apglabātam savā dārzā, ja tiek iegūta vietējās pašvaldības atļauja un mirušā dati ir korekti reģistrēti. Bet Norvēģijas pilsēta Longyearbyen ir slavena ar likumu, kas aizliedz apglabāšanu tās teritorijā. Iemesls? Mūžīgais sasalums, kas neļauj līķiem sadalīties, jo pastāv risks, ka tie saglabā vīrusus, tāpēc šajā pilsētā nāves gadījumā cilvēki tiek transportēti un apbedīti citur.

Latvijā ir skaidri noteikumi un iespējas

Latvijā apbedīšanas vietas izvēle ir ierobežota un saskaņā ar likumu apbedīšana jāveic oficiālajās kapsētās, un pelnu izkaisīšana ir atļauta tikai īpaši tam paredzētās vietās, kuras nosaka pašvaldība vai citas kompetentas iestādes. Pat ja ģimenei pieder zeme, tas nenozīmē, ka to drīkst izmantot kā kapsētu bez atbilstošas atļaujas. Arī pelnu izkaisīšana pēc kremācijas nav atļauta jebkurā vietā. Tas nozīmē, ka pelnus bez atbilstošas atļaujas nav iespējams brīvi izkaisīt, piemēram, mežā, upē vai jūrā, jo jāievēro vides aizsardzības un sabiedriskās kārtības prasības, lai netiktu apdraudēta apkārtējā vide un sabiedrības drošība.

Taču tas nenozīmē, ka cilvēkam nav absolūti nekādas teikšanas par savu bēru norisi. Apbedīšanas birojs “Angel debesīs” piedāvā iespēju savlaicīgi noslēgt apbedīšanas līgumu, kurā var iekļaut savas vēlmes par bēru ceremonijas norisi, mūziku, ziediem un pēdējo atdusas vietu.