Tuvojoties ziemas sezonai, parasti aug ne tikai
pieprasījums, bet arī elektrības biržas cenas. Dienas kļūst īsākas, atjaunīgās
enerģijas ražošanu arvien vairāk ietekmē laikapstākļi. Ja vēl gāze kļūst
dārgāka un rodas ierobežojumi lētas elektroenerģijas importam, biržā iespējamas
pamatīgas cenu svārstības. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka maksāsim vairāk.
Prognozējot elektrības cenas, jāņem vērā gan laikapstākļi, gan situācija
globālajā enerģētikas tirgū un arī tas, kādu elektroenerģijas iegādes modeli
katrs lietotājs ir izvēlējies un cik elastīgi spēj pielāgot savu
patēriņu. 

<h2>Elektrības rēķina lielākais bieds – aukstums un bezvējš</h2>

Elektroenerģijas cenu biržā tieši ietekmē pieprasījuma un
piedāvājuma attiecība. Ziemā pieprasījums dabiski aug, jo apkurei,
apgaismojumam un ikdienas vajadzībām nepieciešams vairāk elektroenerģijas.
Savukārt lētākas atjaunīgās enerģijas piedāvājums bieži vien samazinās, jo
saules enerģijas ir krietni mazāk nekā vasarā. Par galveno atjaunīgās enerģijas
ražošanas resursu kļūst vējš – ar nosacījumu, ka tas patiešām pūš un ka reģionā
ir pietiekami daudz vēja elektrostaciju.

Ja iestājas ilgstošs aukstuma un bezvēja periods, kādu
pieredzējām šī gada janvārī, pieprasījums jāsedz no citiem, dārgākiem, avotiem
– piemēram, termoelektrostacijām. Elektroenerģiju var importēt, bet tas ne
vienmēr nozīmē zemākas izmaksas: importēta elektrība ir lētāka ar nosacījumu,
ka elektroenerģijas pārvadi no Skandināvijas neierobežo liels vietējais
pieprasījums vai starpsavienojumu traucējumi. Turklāt septembrī, tieši pirms
aktīvās patēriņa sezonas, Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs ūdens
līmenis sasniedza zemāko atzīmi pēdējo 30 gadu laikā. Visticamāk,
hidroelektrostaciju iespējas piedāvāt tirgū lētu elektroenerģiju tuvākajā laikā
saruks.

Vēl viena barga ziema var atstāt nepatīkamus nospiedumus
mājsaimniecību budžetā, savukārt maigs, vējains un lietains rudens un vējaina
ziema – līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu, veicinot vēja un hidroenerģijas
izstrādi. Taču nekas nav tik neparedzams kā laikapstākļi. 

<h2>Gāzes cenas ietekmē arī elektroenerģijas tirgu</h2>

Kad pieprasījuma segšanai ar vēju, sauli un ūdens krājumiem
nepietiek, nepieciešami avoti, kuru darbību var operatīvi palielināt. Šādu lomu
pilda ar gāzi darbināmas elektrostacijas. Tās nav jādarbina nepārtraukti, tāpēc
gāzes sadārdzinājums ne vienmēr atspoguļojas elektrības cenās. Turklāt gāze
nākamajai apkures sezonai tiek iepirkta iepriekš, tādēļ gāzes cenas izmaiņas
šodien ne vienmēr nozīmē tūlītēju elektrības sadārdzinājumu.

Pašlaik gāzes cenas ir augstākas nekā pirms gada, vienlaikus
reģionā attīstās jaunas vēja enerģijas jaudas, kas var palīdzēt mazināt
spiedienu uz cenām. Rezultātu noteiks tas, kā šie faktori savstarpēji
mijiedarbosies.

Šī situācija lieliski parāda, kāpēc enerģētiskā neatkarība
nav panākama, paļaujoties tikai uz vienu enerģijas avotu. Atjaunīgā enerģija
ļauj mazināt atkarību no fosilajiem resursiem, savukārt elastīgas ražošanas
jaudas un savienojumi ar kaimiņvalstīm palīdz nodrošināt sistēmas stabilitāti
brīžos, kad vēja vai ūdens enerģijas nepietiek. Jo daudzveidīgāka ir enerģijas
ražošana, jo vieglāk pārvarēt atsevišķu resursu cenu kāpumu vai pieejamības
kritumu.

Ilgtermiņā risku mazināšanai ir svarīgi audzēt pašmāju
atjaunīgās enerģijas jaudas, lai nevajadzētu daudz paļauties uz importu vai
dārgākiem elektroenerģijas avotiem. Latvijai ir labs, taču nepietiekami
izmantots vēja enerģijas potenciāls: Latvija vēja enerģijas attīstībā būtiski
atpaliek no kaimiņvalstīm. 2025. gadā Lietuvā vēja elektrostacijas saražoja
aptuveni 20 reižu vairāk elektroenerģijas nekā Latvijā, savukārt Igaunijā –
piecas reizes vairāk.. Skaidrs, ka vēja parki nav vajadzīgi katrā lauku ainavā,
tomēr vēja enerģijas attīstība var palīdzēt samazināt elektroenerģijas cenas un
stiprināt Latvijas pievilcību investoriem. 

<h2>Patēriņa paradumi – vienīgais faktors, ko katrs var ietekmēt
pats</h2>

Laikapstākļus un gāzes cenas ietekmēt nevaram, taču katrs no
mums var izvērtēt, kā elektrības cenu svārstības ietekmē mājsaimniecības
budžetu. Tas atkarīgs gan no patēriņa apjoma un paradumiem, gan līguma veida.

Mājsaimniecībām, kurām ir biržas cenas līgums, elektrības
izmaksas mainās atkarībā no tirgus situācijas. Tas nozīmē, ka brīžos, kad cenas
ir augstas, elektrība var izmaksāt ievērojami vairāk, bet, ja lietotājs spēj
daļu patēriņa pārcelt uz lētākajām stundām, iespējams ietaupīt. 

Ne vienmēr starp mēneša vidējo biržas cenu un
mājsaimniecības izmaksām ir liekama vienādības zīme. Ja lielākā daļa
elektroenerģijas tiek patērēta dārgajās rīta un vakara stundās, rēķins var būt
iespaidīgs arī tad, ja mēneša vidējā cena nav bijusi īpaši liela. Un otrādi –
pat pie augstākas vidējās biržas cenas iespējams maksāt mazāk, ja ievērojamu
patēriņa daļu izdodas pārcelt uz lētākajām stundām. Piemēram, 20. oktobrī
elektroenerģijas biržas cena Latvijā dažādos 15 minūšu intervālos atšķiras
gandrīz desmitkārtīgi – no 3,2 līdz 30,03 centiem par kilovatstundu,
ieskaitot PVN.

Tomēr šāda pieeja prasa pastāvīgu iesaisti un spēju
pielāgoties cenu svārstībām. Fiksētas cenas līgums nodrošina lielāku
paredzamību – līguma darbības laikā patērētājs ir pasargāts no tiešām biržas
cenu izmaiņām. Tiesa, arī paredzamībai ir sava cena. Piedāvājot fiksētu tarifu,
tiek ņemta vērā ne tikai iepriekšējo mēnešu cena, piedāvājot fiksētu tarifu,
tiek ņemta vērā arī nākotnes cenas prognoze. Ja ziema izrādās silta un vējaina
un elektroenerģijas piedāvājums ir pietiekams, biržas cenas var izrādīties zemākas,
nekā tirgus dalībnieki gaidījuši. Tādā gadījumā fiksēta cena var nebūt
izdevīgākā izvēle. Savukārt ilgstoša aukstuma un bezvēja periodā fiksēta cena
var pasargāt no būtiska tirgus cenu kāpuma.

Neviens no faktoriem, kas noteiks elektrības cenu ziemā, –
laikapstākļi, gāzes cenas, hidroenerģijas pieejamība, ražošanas jaudas un
elektroenerģijas plūsma starp valstīm, – pats par sevi negarantē ne augstu, ne
zemu cenu. To nosaka visu faktoru mijiedarbība. Nebūtu pareizi katru ziemu
automātiski gaidīt jaunu cenu krīzi, taču tikpat nepamatoti būtu paļauties, ka
elektrība noteikti būs lēta. Vienīgais veids, kā gūt maksimālu izdevīgumu
elektroenerģijas tirgū, ir labi zināt savas vajadzības un paradumus un izvēlēties
tiem atbilstošu līguma veidu.

 коммунальные услуги

деньги

погода

Elektrība

Oбщество

Tuvojoties ziemas sezonai, parasti aug ne tikai pieprasījums, bet arī elektrības biržas cenas. Dienas kļūst īsākas, atjaunīgās enerģijas ražošanu arvien vairāk ietekmē laikapstākļi. Ja vēl gāze kļūst dārgāka un rodas...

Vai ziemā par elektrību maksāsim vairāk? Trīs faktori, kas var to mainīt

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...