Valstī būtu jānosaka viens par vēlēšanu politiku atbildīgais, otrdien Rīgas pilī notikušajā diskusijā par vēlēšanu sistēmu Latvijā rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra, ka jautājums par iespējamām izmaiņām vēlēšanu sistēmā kļuvis aktuāls pēc aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām. Viņš aicināja savlaicīgi diskutēt par sistēmas pārveidi, pieminot, ka labā prakse paredz, ka to dara vismaz gadu pirms vēlēšanām.

Rinkēvičs norādīja, ka runa nav par nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet par 16.Saeimu, nākamajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Kā vienu no jautājumiem Valsts prezidents izcēla atbildības sadalījumu vēlēšanu rīkošanā. Patlaban sava loma ir gan Saeimai, gan Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), gan Tieslietu ministrijai, taču, pēc viņa domām, būtu lietderīgi apsvērt iespēju noteikt vienu galveno atbildīgo par vēlēšanu politiku. Tāpat prezidents rosināja diskutēt par CVK veidošanas principiem un tās atbildību.

Rinkēvičs norādīja, ka sabiedrībā un politiskajās aprindās izskan priekšlikumi pāriet no proporcionālās vēlēšanu sistēmas uz jaukto vai mažoritāro. Viņš atsaucās uz ideju palielināt vēlēšanu apgabalu skaitu no pieciem uz lielāku, lai nodrošinātu labāku proporcionalitāti, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas. Tāpat Valsts prezidenta ieskatā atklāts paliek jautājums par diasporas balsu piesaisti Rīgas apgabalam, kas jau iepriekš raisīja diskusijas Saeimā.

Valsts prezidents rosināja pārrunāt arī vēlētāju vecumu, no kura pilsoņi drīkst balsot. Viņš norādīja uz sadrumstaloto likumdošanu, jo ir atsevišķs likums par Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, un ir arī CVK likums. Rinkēvičs pieļāva, ka iespējamais risinājums būtu vienota vēlēšanu likuma izstrāde.

Valsts prezidents uzsvēra, ka šī diskusija ir tikai sākums. Viņš akcentēja, ka, ja deputāti redzēs nepieciešamību, Saeimā varētu tikt izveidota īpaša darba grupa vai apakškomisija, kas turpinātu darbu pie priekšlikumiem. Vienlaikus viņš atzina, ka iespējams arī pretējs secinājums - ka sistēma būtiskus grozījumus neprasa.

Diskusijā bija aicināti piedalīties Saeimas frakciju pārstāvji, CVK priekšsēdētājs, kā arī konstitucionālo tiesību un politikas eksperti.