Aizvadītā vētra pārbaudīja ne tikai elektroapgādes, sakaru un transporta infrastruktūras noturību, bet arī spēju nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpi un zāļu apgādi.Latvijas zāļu ražotāji turpināja darbu arī elektroapgādes traucējumu apstākļos, apliecinot, cik nozīmīgas ir savlaicīgas investīcijas darbības nepārtrauktībā. Taču šī pieredze liek uzdot plašāku jautājumu: cik gatava plaša mēroga krīzēm ir Latvijas veselības aprūpes un zāļu aprites sistēma kopumā? Vai valsts ir darījusi pietiekami, lai krīzes brīdī būtu skaidra koordinācija, informācijas apmaiņa un rīcības kārtība dažādiem situācijas attīstības scenārijiem?Vietējie zāļu ražotāji vētrai bija gatavi. Vai gatava ir valsts?22.–23. augusta vētra, kas skāra teju visu Latvijas teritoriju, bija nopietns valsts kritiskās infrastruktūras pārbaudījums. Vētras kulminācijā elektroapgādes traucējumi skāra aptuveni 277 000 klientu. Bija traucēti sakari un apgrūtināta iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu saņemšana.Arī Latvijas zāļu ražotājiem iepriekš sagatavotie krīzes plāni bija jāīsteno praksē, lai turpinātu ražošanu un atbilstoši uzglabātu gan izejvielas, gan saražoto produkciju. Tās vairs nebija mācības, bet reāls nozares noturības pārbaudījums. Uzņēmumu izveidotās sistēmas, tehniskie risinājumi un darbinieku gatavība ļāva saglabāt darbības nepārtrauktību.Operatīvi rīkojās arī pārējie zāļu aprites ķēdes dalībnieki. Viņi darīja visu iespējamo, lai ātri atjaunotu skarto aptieku darbu, nodrošinātu zāļu apgādi un medikamentu uzglabāšanai piemērotus apstākļus. Daļa aptieku elektroapgādes un sakaru traucējumu dēļ īslaicīgi nevarēja strādāt. Vētra pārbaudīja nozares spēju mobilizēties un vienlaikus parādīja, ko uzņēmumi krīzes situācijā spēj atrisināt pašu spēkiem un kur nepieciešama lielāka valsts iesaiste.Zāļu drošība un pieejamība nebeidzas pie rūpnīcas vai aptiekas durvīm. Pacientam ir maz labuma no tā, ka zāles ir saražotas un nogādātas aptiekā, ja krīzes brīdī tās nevar saņemt. Tā var notikt, piemēram, ja nedarbojas e-veselība vai citas valsts informācijas sistēmas un nav paredzēta alternatīva zāļu izsniegšanas kārtība. Turklāt daudzas zāles arī mājās jāuzglabā noteiktā temperatūrā. Ja vajadzīgos apstākļus nevar nodrošināt, var ciest medikamentu kvalitāte un efektivitāte, radot risku pacienta veselībai.Tāpēc Veselības ministrijai sadarbībā ar nozari un citām iesaistītajām institūcijām jāizstrādā skaidrs rīcības plāns. Tajā jānosaka ne tikai slimnīcu un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbība krīzes apstākļos, bet arī ģimenes ārstu, aptieku, laboratoriju, zāļu ražotāju un piegādātāju uzdevumi. Katram sistēmas dalībniekam jāzina sava atbildība, pienākumi un lēmumu pieņemšanas kārtība.Šoreiz veselības aprūpes sistēma un zāļu aprites ķēde spēja pietiekami operatīvi pielāgoties, nepieļaujot būtiskus pakalpojumu un zāļu pieejamības pārrāvumus. Taču vai varam būt droši, ka arī nākamā krīze noritēs pēc salīdzinoši labvēlīga scenārija?Valsts veselības drošību nevar balstīt tikai uz uzņēmumu gatavībuLatvija joprojām importē aptuveni 95 % medikamentu un ir lielā mērā atkarīga no starptautiskajām zāļu piegādēm un ārvalstu ražotājiem. Mums nav valsts zāļu rezervju ambulatoro pacientu vajadzībām. Nav arī skaidra valsts līmeņa mehānisma, kas ļautu ilgstošu elektroapgādes, sakaru vai informācijas sistēmu traucējumu gadījumā nepārtraukti piegādāt zāles un izsniegt tās pacientiem.Praksē sistēmas noturība lielā mērā balstās uz uzņēmumu gatavību: apgādes uzņēmumu veidotajiem minimālajiem zāļu krājumiem, alternatīviem piegādes risinājumiem, rezerves infrastruktūru un spēju operatīvi reaģēt. Nozare savu gatavību ir pierādījusi ne reizi vien. Tomēr atsevišķu uzņēmumu iniciatīva nevar būt vienīgais valsts veselības drošības pamats ilgtermiņā.Vētras pieredzei jākļūst par pamatu konkrētiem lēmumiem. Latvijai nepieciešams vienots valsts līmeņa krīzes plāns zāļu apgādei un izsniegšanai. Tajā jāparedz skaidra informācijas apmaiņas kārtība starp valsts institūcijām un nozari, zāļu izsniegšana bezsaistes režīmā, kā arī iepriekš jānosaka aptiekas un ģimenes ārstu prakses, kuru darbība krīzes apstākļos nodrošināma prioritāri. Šajās vietās priekšroka dodama elektroapgādes un sakaru atjaunošanai vai alternatīvu risinājumu nodrošināšanai, vajadzības gadījumā paredzot arī papildu drošības pasākumus.Vienlaikus jāveido kritiski svarīgo medikamentu valsts rezerves ambulatoro pacientu vajadzībām. Jānosaka arī šo rezervju uzturēšanas un atjaunošanas kārtība ikdienā, kā arī to sadales un piegādes principi krīzes laikā. 

Informāciju sagatavoja Signe Jantone, Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore.

medikamenti

zāles

Oбщество

Aizvadītā vētra pārbaudīja ne tikai elektroapgādes, sakaru un transporta infrastruktūras noturību, bet arī spēju nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpi un zāļu apgādi. Latvijas zāļu ražotāji turpināja darbu arī elektroapgādes traucējumu apstākļos,...

Vētras mācība: arī zāļu pieejamība un drošība jāplāno pirms krīzes

LETA

Похожие новости

Загружаем...