Foto: Freepik
Vēlme pasargāt savu īpašumu un ģimeni ir dabiska. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā arvien pieejamākus risinājumus, un videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet ātrs un efektīvs veids, kā paaugstināt drošību gan privātmājā, gan daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā.
Tomēr, kā informē Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs, pirms steigties ar kameras uzstādīšanu, ir būtiski zināt, ka šo jomu stingri regulē likums, konkrēti – Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR jeb GDPR).
Nezināšana neatbrīvo no atbildības, un nepareizi veikta videonovērošana var novest pie nopietnām sūdzībām Datu valsts inspekcijā un pat naudas soda.
Kad videonovērošana ir atļauta? Likumīgs mērķis ir galvenais. Jebkurai videonovērošanai ir nepieciešams konkrēts un likumīgs mērķis.
Privātpersonu gadījumā visbiežāk tie ir:
- Īpašuma aizsardzība: Pasargāt savu dzīvokli, māju, automašīnu no zādzībām vai bojājumiem.
- Personu drošība: Nodrošināt savu un savu tuvinieku drošību.
- Noziedzīgu nodarījumu novēršana vai atklāšana: Fiksēt iespējamus likumpārkāpējus.
Svarīgi – novērošanai jābūt samērīgai ar mērķi. Jums ir jāspēj pamatot, kāpēc tieši videonovērošana ir nepieciešama un vai nav citu, personas privātumu mazāk aizskarošu, līdzekļu mērķa sasniegšanai.
Videonovērošana privātmājā. Uzstādot kameras savā privātīpašumā (mājā, pagalmā), situācija ir vienkāršāka. Jūs drīkstat filmēt savu teritoriju.
Galvenais noteikums – kameras redzeslokā nedrīkst nonākt:
- Kaimiņu īpašums (pagalms, logi, durvis).
- Publiska telpa (iela, ietve, gājēju celiņš), ja vien tas nav absolūti neizbēgami, lai filmētu ieeju savā īpašumā (piemēram, garāžas vārtus). Pat šādā gadījumā publiskā telpa jāfilmē minimālā nepieciešamā apjomā.
Jūsu viesiem vai personām, kas uzturas jūsu īpašumā (piemēram, aukle, dārznieks), ir jābūt informētiem par notiekošo videonovērošanu.
Videonovērošana daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā: Nepieciešama piekrišana! Kāpņu telpa ir koplietošanas telpa, tāpēc uzstādīt kameru "uz savu galvu" nedrīkst. Lai videonovērošana kāpņu telpā būtu likumīga, ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Likums nosaka, ka par šādu lēmumu jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Viena atsevišķa dzīvokļa īpašnieks nav tiesīgs uzstādīt kameru, kas filmē koplietošanas telpas, pat ja tā vērsta tikai uz viņa paša durvīm, jo kameras redzeslokā neizbēgami nonāks arī citi kaimiņi un viņu viesi.
Kāpēc nedrīkst filmēt kaimiņa durvis vai logus? VDAR aizsargā ikvienas personas tiesības uz privātumu. Kaimiņa durvju vai logu filmēšana ir rupjš šo tiesību pārkāpums. Tiek fiksēts, cikos kaimiņš nāk un iet, kas pie viņa nāk ciemos. Šāda informācija ir uzskatāma par privātās dzīves detaļām, un to vākšana bez personas piekrišanas ir nelikumīga. Pat ja jūsu attiecības ar kaimiņu ir saspīlētas, videonovērošana nedrīkst tikt izmantota kā "spiegošanas" rīks.
Obligātā prasība – informatīvā zīme. Pirms personas nonāk kameras uztveršanas zonā, viņai ir jābūt skaidri un saprotami informētai par videonovērošanu.
Ja jums ir šaubas par to, vai plānotā videonovērošana atbilst visām likuma prasībām, vislabāk ir konsultēties ar datu aizsardzības speciālistu. Tā jūs pasargāsiet ne tikai savu īpašumu, bet arī sevi no nepatīkamiem pārpratumiem un iespējamiem sodiem.
Foto: Freepik