Viens no latviešu komponista Zigmara Liepiņa zināmākajiem darbiem ir 80. gadu leģendārā rokopera “Lāčplēsis”. Intervijā ar izdevumu “Neatkarīgā” viņš atklāj savas domas par mūsdienu stāstiem un to, vai Lāčplēsis ir aktuāls arī šobrīd.

Taujāts, vai mums ir vēl citi varoņi un varoņteikas pēc “Lāčplēša”, Liepiņš atbild: “Kurbads vēl ir. Bet ar ko Kurbads daudz atšķiras no Lāčplēša? Tajā pašā pasakā vien esam. Un īstenībā mani tās folkloristiskās lietas vairs neinteresē. Ir jau folklora milzīga, bet tie stāsti nav tādi, kādus man vajag. Tur var atrast par spokiem, par ezeru, kas nolaižas zemē.

Daudz kas ir, bet tādu stāstu, kas tevī rada globālāku sajūtu, mums tomēr nav. Mums vairāk tādi, ka meita paraud pie jūras un vainadziņu iemet.

“Un tagad to var redzēt arī teātros, visi dzīvo tādā pārejas posmā no trīsdesmitajiem uz piecdesmitajiem. Bija Sibīrijas tēma, kas jau, manuprāt, ir apmuļļāta dažādos veidos,” stāsta komponists.

“Ir pāreja uz padomju laiku. Bet kādi tur varoņi? Žanrs neļauj uzrakstīt tādu “traļi vaļi” mūziku par tēmu, ka izsūta uz Sibīriju. Tas galīgi neiet kopā, un to nedrīkst darīt. Un Atmodas periods arī īsti nav tas. Biju es tur klāt un redzēju visu savām acīm.”

Liepiņš arī uzskata, ka nepastāv tāds mūsdienīgs Lāčplēsis: “Lāčplēsis, lai gan tā ir pasaka, simbolizēja kādu konkrētu situāciju, tautas vēlmi pēc brīvības, pēc atbrīvošanās. Bet šodien - kā to personificēt un salikt kopā? Varbūt man talanta pietrūkst? Neesmu tik ļoti pārliecināts, ka nevar, bet es redzu, ka apkārt arī neviens neko tādu neraksta. Ja būtu, tad būtu strīpām. Bet tā ir viena problēmas puse. Otra ir, ka nav jau kur to likt. Nu, tu uzrakstīsi, un kur, vai VEF kultūras namā spēlēsi, kur skatuve nav piemērota?”

Turpinājumu lasi “Nra.lv”.

Lasi vēl:

• Komponists Zigmars Liepiņš paliek bez valsts augstākā apbalvojuma. Vai tā ir jaunās ministres atriebība?
• FOTO: Lielvārdē spēcīgi izskanējusi leģēndārā rokopera "Lāčplēsis"